Pētījuma galvenā būtība
Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskācija pirms notiesājoša sprieduma ir samērā jauns institūts ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu kriminālprocesuālajās tiesībās. Pēdējos divdesmit gados noziedzīgi iegūtās mantas atsavināšanai ir izvirzītas jaunas prasības un to izpildei izdomāti dažādi risinājumi, taču ne vienmēr ar pietiekamu zinātnisko izvērtējumu. Situācijas sarežģītību apstiprina lietu skaits konstitucionālajās tiesās.
Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas notiek pirms kriminālprocesa par personas vainu, būtiski tiek skartas personas tiesības uz īpašumu. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad manta tiek atsavināta trešajai personai. Savukārt personai ar likumu uzliktais pienākums pierādīt mantas legālo izcelsmi robežojas ar nevainīguma prezumpcijas principa aizskārumu, it īpaši kriminālprocesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī šis cilvēktiesību aspekts prasa risinājumu.
Prakse ir izvirzījusi jautājumus zinātnei: vai ir pieļaujama mantas konfiskācija pirms (bez) notiesājošā sprieduma? Ja tas ir pieļaujams, tad: pie kādiem nosacījumiem (kritērijiem) ir iespējams šāds konfiskācijas process (kādi kritēriji jāievēro)? Kāda procesuālā kārtība būtu efektīvāka un pareizāka?
Promocijas darba mērķis ir piedāvāt zinātniski pamatotu risinājumu problēmjautājumiem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, proti, procesā, kad par mantas noziedzīgo izcelsmi tiek lemts pirms kāda persona ir atzīta par vainīgu šā nozieguma izdarīšanā.
Lai promocijas darba mērķi sasniegtu, autors ir veicis pētījumu trīs aspektos. Pirmkārt, izanalizēti citās valstīs iespējamie procesi, kuros manta var tikt atzīta par noziedzīgi iegūtu bez notiesājoša sprieduma (non-convicted-based-confiscation). Otrkārt, izvērtētas nacionālo konstitucionālo tiesu un starptautisko tiesu judikatūrā sniegtās atziņas par cilvēktiesību ierobežojumu pieļaujamību procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Treškārt, piedāvāti zinātniski argumentēti risinājumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, tālāk attīstot kriminālprocesa teoriju par iespējamiem procesuālajiem līdzekļiem noziedzības novēršanai, konkrēti, par noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšanu.
Promocijas darbā pētīts procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas pamats un šajā procesā izvirzītais mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšanas pienākums un pierādīšanas standarts. Tāpat ir analizēts cilvēktiesību nodrošinājums procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, īpašu uzmanību veltot tiesību uz īpašumu, tiesību uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma riska situācijām. Pētījuma noslēgumā ir izvērtēti problēmjautājumi rīcībā ar noziedzīgi iegūtu mantu, to konfiscējot vai atdodot mantas īpašniekam.
Pētījuma nozīme un novitāte
Promocijas darbā ir izdarīti secinājumi, kas sniedz zinātniski metodoloģisku pamatu mantas konfiskācijai bez notiesājoša sprieduma, kā arī paplašinātai mantas konfiskācijai. Turklāt piedāvātais risinājums ļauj ievērot saskaņu gan ar personas pamattiesību ievērošanas prasībām, gan ar noziedzības apkarošanas uzdevumiem. Autors, pamatojoties uz pētnieciskajā darbā gūtajām atziņām, ir izstrādājis arī konkrētus priekšlikumus grozījumiem kriminālprocesuālajā un krimināltiesiskajā normatīvajā regulējumā.
Zinātniskā grāda pretendenta G.Kūtra darbu recenzē Latvijas Universitātes profesore, Dr.iur Annija Kārkliņa, Rīgas Stradiņa universitātes asoc.profesors Dr.iur. Aldis Lieljuksis un Viļņas Universitātes (Lietuva) habil.profesors, Dr.iur. Gintaras Švedas.
Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2024. gada 21. martā plkst. 15:00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 8. auditorijā – 260. telpā, 2. stāvā).
Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes Raiņa bulvāra bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).