Latvijas Universitāti (LU) pārstāvēja četras LU Juridiskās fakultātes (JF) studentes - Natālija Knipše, Marjama Bagdasarjana, Sabīne Stirniņa un Gabriela Mora Petroviča.
Sacensības veido divas galvenās daļas: rakstiskā daļa, kuras ietvaros komandas gatavo prasītāja un atbildētāja memorandus jeb paskaidrojumus, un mutvārdu daļa, kas balstīta uz šiem memorandiem. Rakstveida pozīcijas izstādes process un apjoms līdzinās diplomdarba izveidei. Abu daļu vērtēšanai tiek pieaicināti praktizējoši juristi un arbitri no visas pasaules. Gan rakstiskajā gan mutvārdu daļā tiek izskatīti praksē aktuāli no preču pirkuma līgumiem izrietoši jautājumi, kurus regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (CISG). Tāpat izspēles ietvaros tiek analizēti ar strīda izšķiršanu arbitrāžas procesā saistīti procesuālie jautājumi, kas pakļauti konkrētas arbitrāžas institūcijas arbitrāžas noteikumiem, kas tiek piemēroti arī praksē. Sacensībās piedalās komandas gan no romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas valstīm (civil law), gan anglosakšu tiesību valstīm (common law). Šī iemesla dēļ studenti gūst padziļinātu izpratni par daudzveidīgām pieejām strīdu risināšanai, smeļoties zināšanas no virknes tiesību sistēmu.
Šā gada kāzusā tika apskatīti šķīrējtiesas procesa jautājumi, kas saistīti ar valsts parlamenta apstiprinājumu kā priekšnoteikumu šķīrējtiesas līguma spēkā esībai, kā arī šķīrējtiesas procesa apturēšanas vai sadalīšanas iespējamību uz noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar korupciju, izmeklēšanas laiku. Savukārt kāzusa materiāltiesiskā daļa ietvēra, pirmkārt, jautājumus par to, vai pārdotās preces - droni - ir lidaparāti CISG izpratnē. Otrkārt, kāzusā ietverts jautājums par to, vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšana par preces īpašībām ir jautājums, kuru regulē CISG.
Izspēles ietvaros komandas pievērsās padziļinātai CISG un Pastāvīgās šķīrējtiesas (Permanent Court of Arbitration) procesuālo noteikumu izpētei, pētot tiesību doktrīnas un tiesu prakses atziņas par strīdam piemērojamajām tiesību normām. Tāpat komandas attīstīja savas publiskās runas prasmes, prezentējot to sagatavoto prasītāja un atbildētāja pozīciju arbitriem. No iepriekš sagatavotajām rakstveida pozīcijām komandām bija jāidentificē visspēcīgākie argumenti, un tie jāizklāsta arbitriem viegli saprotamā un uztveramā veidā. Tāpat komandu dalībniekiem bija jāspēj kvalitatīvi atbildēt uz arbitruuzdotajiem jautājumiem un reaģēt uz otras puses argumentiem. Tieši mutvārdu daļā lielu lomu spēlēja ne tikai zināšanas par kāzusu, normatīvajiem aktiem vai tiesu praksi, bet arī runātāja argumentācijas spējas, oratora prasmes un spēja darboties komandā. Prezentācijā ietverto argumentu pamatotība bija tik pat svarīga, kā šo argumentu pasniegšanas veids.
No 387 komandām pēc četriem mutvārdu raundiem 64 komandas ar kopvērtējumā augstāko punktu skaitu iekļūva izslēgšanas raundos un turpināja cīņu par iekļūšanu nākamajā kārtā.
Galvenajās sacensībās Vīnē LU komanda aizvadīja aizraujošus mutvārdu raundus pret četrām komandām - Džordža Meisona Universitāti (ASV), Aleksandrijas Universitāti (Ēģipte), Pilsētas Juridisko Augstskolu (Lielbritānija) un Kvīnslendas Universitāti (Austrālija).
Neskatoties uz izspēļu arbitru komentāriem par LU komandas argumentācijas un uzstāšanās augsto kvalitāti, diemžēl šogad komandai neizdevās iekļūt 64 komandu izslēgšanas raundos. Norādāms, ka sacensību gala rezultāti un ieņemtā vieta visticamāk būs zināma tuvākajos mēnešos.
Pirms gala sacensībām Vīnē, ik gadu visā pasaulē tiek rīkotas neskaitāmas priekšsacīkstes, kurās komandas trenē savas argumentācijas spējas, arbitru priekšā izmēģina savas prasmes un dažādus argumentus, kā arī spēkojas pret citām komandām. Priekšsacīkstes parasti iesākas ar konferenci, kurā nozares profesionāļi pārrunā dažādus komerciālās šķīrējtiesas aspektus, nereti saistībā ar attiecīgā kāzusa jautājumiem. Tādējādi konferencēs dalībnieki gūst padziļinātāku izpratni par šķīrējtiesu procesu un starptautiskajām tirdzniecības tiesībām arī no teorētiskā viedokļa.
No 23. februāra līdz 25. februārim norisinājās arī Rīgas Vilema K. Visa komercarbitrāžas procesa izspēles priekšsacīkstes. Priekšsacīkstes iesākās ar konferenci, kam sekoja vairāku dienu garumā rīkoti sacīkšu raundi. Rīgas priekšsacīkstēs kopā piedalījās 18 komandas no visas Eiropas - Ukrainas Katoļu Universitātes (Ukraina), Baireitas Universitātes (Vācija), Manheimas Universitātes (Vācija), Rīgas Juridiskās Augstskolas (Latvija), Marburgas Universitātes (Vācija), Lucernas Universitātes (Šveice), Ivana Franko Nacionālās Universitātes (Ukraina), Viļņas Universitātes (Lietuva), Leipcigas Universitātes (Vācija), Maincas Universitātes (Vācija), Lapzemes Universitātes (Somija), Charles Universitātes (Čehija) un Kopenhāgenas Universitātes (Dānija), tai skaitā 4 komandas pret kurām sacentās Latvijas Universitātes komanda: Humbolta Universitātes (Vācija), Varšavas Universitātes (Polija), Frankfurtes Universitātes (Vācija) un Bāzeles Universitātes (Šveice) komandas.
Rīgā priekšsacīkstes tika organizētas jau piecpadsmito reizi un tās organizēja biedrība “Latvian Moot Association”. Tomēr priekšsacīktes nevarētu notikt bez to atbalstītājiem - LU JF, LU studentu padomes, LU JF studentu pašpārvaldes, Rīgas Juridiskās Augstskolas un Latvijā vadošajiem zvērinātu advokātu birojiem Ellex Kļaviņš, TGS Baltic, SORAINEN un COBALT. Turklāt, pateicoties šiem sponsoriem, gatavojoties šī gada sacensībām, LU komandai bija iespēja piedalīties apriekšsacīkstēs arī citās Eiropas pilsētās - Diseldorfā (Vācijā), Helsinkos (Somijā) un Belgradā (Serbijā).
Komanda vēlas izteikt visdziļāko pateicību komandas treneriem par viņu profesionālo un kvalitatīvo atbalstu komandas sagatavošanai gala sacīkstēm un viņu pašaizliedzīgo ieguldījumu komandas dalībnieku individuālajā attīstībā. Komandas treneri bija vairāki Latvijā praktizējoši juristi un advokāti, kas specializējušies citstarp strīdu izšķiršanas jomā- Andris Dimants, Kartīna Annija Ročāne, Ēriks Krēsliņš, Elvis Grinbergs un Artūrs Kazāks.