Leila Neimane aizstāvēs promocijas darbu par vides novērtējuma tiesisko regulējumu

Pētījuma nozīme

Vides kaitējums ir bijis un arvien vairāk tiek uzskatīts par nozīmīgu sabiedrības problēmu un vienu no lielākajiem draudiem starptautiskajam mieram un labklājībai, kam ir nepieciešama regulējoša iejaukšanās, lai saglabātu dzīvību uz Zemes Antropocēna laikmetā. Kopš 1970. gadiem videi nodarītā kaitējuma regulācijai pakāpeniski ir attīstīts īpašs, tiesiski regulēts vides politikas un teritorijas plānošanas instruments – projektu jeb paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN), kas no Amerikas Savienotajām Valstīm ir izplatījies visā pasaulē un mūsdienās tiek aplūkots ilgtspējīgas attīstības paradigmas kontekstā. Ar šī instrumenta palīdzību tiek veikta ietekmes uz vidi būtiskuma noteikšana, tās izvērtēšana un nelabvēlīgas ietekmes novēršanas priekšlikumu izstrāde pirms paredzētās darbības uzsākšanas. Mūsdienās IVN ir universāli atzīts par starptautisko un iekšzemes vides tiesību ilgtspējā balstītas valdīšanas pamatinstrumentu, ar kura palīdzību vides aizsardzība tiek lokalizēta un risinājumi – īstenoti vietējā līmenī. IVN risina vides jautājumus nevis segmentāli, bet visaptveroši, piepilda vides tiesības ar jēgpilnu saturu un ir neatsverams rīks vides, ekonomisko un sociālo interešu līdzsvarošanai, tādējādi īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

Speciālajā IVN literatūrā, neraugoties uz IVN recipēšanas popularitāti un ievērojamu starpdisciplināra rakstura un praktisku pētījumu daudzumu, nav tikusi veltīta pienācīga uzmanība IVN teorētisko un jo sevišķi tiesisko aspektu analīzei. IVN, radies kā moderno un postmoderno vides tiesību priekšvēstnesis, patlaban – globālās ilgtspējā balstītās valdīšanas ēras laikā – aizvien vairāk rosina risināt vairākus būtiskus jautājumus: kāda ir tā efektivitāte un cik lielā mērā tas patiešām veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Pētījuma galvenā būtība un novitāte

Promocijas darba pamatmērķis ir izstrādāt un analizēt IVN efektivitātes algoritmu mūsdienīgā kontekstā, nodrošinot analītisku skatījumu uz IVN būtību, darbību un lomu, kāda tam tiek piešķirta vides problēmu risināšanā un vidi ietekmējošu lēmumu pieņemšanā, un tā piemērošanas ierobežojumiem tiesību aspektā. Promocijas darbs ir līdz šim detalizētākais pētījums, kas Latvijā veltīts IVN efektivitātes un tiesībzinātniskajiem aspektiem.

Vadoties no darba pamatmērķa un apakšmērķiem, darbā ir izvirzīti desmit uzdevumi un pieci pētniecības virzieni, kas secīgi izklāstīti piecās darba nodaļās: “Ietekmes uz vidi novērtējuma terminoloģija un vispārīgais raksturojums”, “Ietekmes uz vidi novērtējuma procesuālie posmi un pamatojums”, “Ietekmes uz vidi novērtējuma attīstība vispārējo vides tiesību evolūcijas kontekstā”, “Ietekmes uz vidi novērtējuma institucionalizācija, sistēmu izveide un recepcija” un “Ietekmes uz vidi novērtējuma efektivitāte”. Pētījuma rezultātā ir sniegti būtiski IVN teorētisko aspektu skaidrojumi attiecībā uz tā lomu ietekmes novērtējumu attīstībā un mūsdienu piemērošanā, tā terminoloģiju, būtisko saturu, mērķi, funkcijām, materiālo un procesuālo dihotomiju un tiesiskajām sekām. Ir sniegti arī skaidrojumi un ierosinājumi nacionālā tiesiskā regulējuma IVN direktīvas jaunāko grozījumu transponēšanas un mūsdienīga IVN efektivitātes algoritma piemērošanas kontekstā. Tāpat ir raksturoti sabiedrības līdzdalības mehānismi un rekomendēta to plašāka izmantošana plurālisma un ilgtspējīgas attīstības paradigmas ietvaros un piedāvāti lietišķi ieteikumi IVN vispārējās piemērošanas prakses uzlabošanai.

Pētījums ir izmantojams kā vides tiesību zinātnē, tā ar vidi saistīto tiesību normu piemērotāju – valsts pārvaldes iestāžu un tiesu, kā arī vides jomas praktiķu (vides ekspertu, nevalstisko organizāciju u.c.) darbā, veicinot izpratni par IVN tiesību institūta specifiku un tā piemērošanas nosacījumiem praksē. Pētījums tāpat ir būtisks devums sabiedrībai kopumā, papildinot nacionālās speciālas IVN literatūras klāstu un paplašinot latviešu valodā pieejamo informāciju ilgtspējīgas attīstības un vides kaitējuma novēršanas kontekstā.

Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzē  Latvijas Universitātes asociētā profesore, Dr. iur. Anita Rodiņa, Biznesa augstskolas “Turība” profesors, Dr. iur. Aivars Endziņš un Opoles universitātes Polijā (University of  Opole) profesors Dr.iur. Ježi Jendroška (Jerzy Jendrośka).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde ieplānota 2019. gada 26. jūnijā, plkst. 12.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 8. auditorijā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).