Šā gada 6.aprīlī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā noslēdzās trešā profesora Paula Minca piemiņai veltītā tiesas procesa izspēle krimināltiesībās un kriminālprocesā. Uzvaru izcīnīja komanda „Nožēlojamie” (Artūrs Parfjonovs, Andris Eglons, Latvijas Universitāte). Otro vietu ieguva aizstāvības puse „Fiat justitia” (Armands Smans, Tatjana Zemcova, Latvijas Universitāte), kuras pārstāvi Armandu Smanu tiesa pasludināja arī par izspēles Labāko oratoru.
Par labākā rakstiskā darba (kāzusa analīzes) autoriem tika atzīta komanda „Dura lex, sed lex” (Juris Janums, Jānis Dobelnieks, Latvijas Universitāte). Par izspēlēs Labāko tiesnesi dalībnieki aizklātā balsojumā izvēlējās Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesori Kristīni Stradu-Rozenbergu. Šogad dalību izspēlē pieteicās pārsteidzoši liels komandu skaits – kopā 16 komandas no 5 Latvijas augstskolām, kuras realizē studiju programmas tiesību zinātnē. Tiesnešu lomās iejutās 25 Latvijā atzīti krimināltiesību speciālisti.
Izspēles kāzusu šogad izstrādāja ZAB „Rode un partneri” pārstāvis Jānis Rozenbergs. Kāzusa fabulas centrā bija Bēthovens, LR Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes amatpersona, kas kopā ar bērnības drauga Vāgnera starpniecību pieņēma skaidru naudu no dažādām juridiskajām personām par tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu muitas iestādēs. Aizdomās par to, ka Vāgners piesavinās naudu un ir pārkāpis norunu, Bēthovens vienojās ar Bahu un viņa paziņām par fizisku izrēķināšanos ar Vāgneru. Sitienu rezultātā Vāgners nokrita uz zemes un nekustīgi gulēja. Sitēji nosprieda, ka cietušais ir miris un iemeta viņu Daugavā. Līķa tiesu medicīnas ekspertīzē tika secināts, ka Vāgneram nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas nav bīstami veselībai. Nāves cēlonis – noslīkšana. Izspēles dalībniekiem izaicinājums bija ne tikai kvalificēt noziedzīgo nodarījumu pret dzīvību vai veselību, bet arī pret īpašumu. Dalībnieku rīcībā arī bija lietā esošo pierādījumu uzskaitījumus, ar kuriem vajadzēja pamatot apsūdzību vai aizstāvību. Situāciju apgrūtināja arī jaunā Krimināllikuma redakcija, kas stājās spēkā 5 dienas pirms izspēles norises.
Tiesnešu lomas ieņēma krimināltiesību un kriminālprocesa eksperti no dažādu augstskolu mācībspēku un doktorantu, Ģenerālprokuratūras, Rīgas apgabaltiesas, Zemgales apgabaltiesas, Satversmes aizsardzības biroja un zvērinātu advokātu vidus.
Izspēles finālā apsūdzības lomu izlozēja Artūrs Parfjonovs un Andris Eglons no uzvarētāju komandas „Nožēlojamie”, bet aizstāvības pozīcijā iejutās komandas „Fiat justitia” pārstāvji Armands Smans un Tatjana Zemcova. Fināla tiesas sastāvā dalībnieku sniegumu vērtēja zvērināti advokāti Jānis Rozenbergs un Guna Kaminska, LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Andrejs Vilks, LU Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Strada-Rozenberga, LU JF profesors Uldis Krastiņš un lektors, kā arī Satversmes aizsardzības biroja direktors, Jānis Maizītis. Fināla spēle tradicionāli noritēja Augstākās tiesas Senāta zālē.
Šogad fināla tiesneši bija sagatavojuši neparasti daudz sarežģītu jautājumu, uz kuriem rast atbildes nebūtu vienkāršu pat pieredzējušiem juristiem, tomēr ar īpašu izdomu izcēlās aizstāvības puse, pamatojot savu pozīciju ar Civillikuma normām, vienlaikus nezaudējot saikni ar krimināltiesībām. Komandas savā starpā vairāk strīdējās par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu kvalifikāciju.
Izspēles dalībnieki un tiesneši saņēma vērtīgas balvas, pateicoties dāsnajam VSIA „Latvijas Vēstnesis”, žurnāla „Jurista Vārds”, VAS „Tiesu namu aģentūra”, AS „Tallink Latvija”, Dailes teātra, Ģertrūdes ielas teātra, ZAB „Rode un partneri” un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atbalstam. Diemžēl iepriekšējo gadu galvenā balva, ceļojošā Temīdas statuja, pēdējā gada laikā guva smagus miesas bojājumus. Sākot ar šo gadu, izspēles uzvarētāji saņems jaunu Temīdu – tēlnieka Edvīna Krūmiņa Rīgas rātsnama Temīdas statujas atdarinājumu bronzā. Taču, ņemot vērā tās lielo vērtību, tā tiks glabāta un būs publiski aplūkojama LU Juridiskās fakultātes telpās.
Profesora Paula Minca III tiesas procesa izspēles krimināltiesībās un kriminālprocesā mutiskajā daļā bija atļauts piedalīies 8 no 16 pieteiktajām komandām un sacensības kopvērtējumā noslēdzās ar šādiem rezultātiem: 1.vieta – „Nožēlojamie” (Artūrs Parfjonovs, Andris Eglons, Latvijas Universitāte), 2.vieta – „Fiat justitia” (Armands Smans, Tatjana Zemcova, Latvijas Universitāte), 3.vieta – „Res judicata” (Rihards Freidenfelds, Kristaps Bresis, Latvijas Universitāte), 4.vieta – „Dura lex, sed lex” (Juris Janums, Jānis Dobelnieks, Latvijas Universitāte), 5.vieta – „Riešana – arī darbs” (Jana Šķirpa, Linda Reneslāce, Latvijas Universitāte), 6.vieta – „Komandas gars ir cīņas spars!” (Krista Bērziņa, Kārlis Orleāns, Latvijas Universitāte), 7.vieta – „Juristu svētki” (Rolands Siliņš, Vitolds Olehnovičs, Daugavpils Universitāte) un 8.vieta – „Per unum lex” (Viesturs Lācis, Zane Stira, Latvijas Universitāte).
Liela pateicība jāvelta rakstiskās daļas tiesnešiem Agrai Reigasei un Jānim Maizītim. Skaitliski lielo pieteikumu dēļ abi tiesneši paveica neaptverami apjomīgu darbu, kopā izvērtējot darbus aptuveni 600 lpp. apjomā.
Kā jau katru gadu, profesora Paula Minca tiesas procesa izspēli organizēja LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde.