Akadēmiskais centrs
Pirmo Profesora Paula Minca tiesas procesa izspēļu krimniāltiesībās kāzusu sagatavoja Latvijas Universitātes (LU) profesors Uldis Krastiņš (materiālā puse) un lektors Jānis Maizītis (procesuālā puse). Tajā aprakstīta slepkavība un bēgšana no policijas, kuras rezultātā apsūdzētais ar smagiem ievainojumiem nonāk slimnīcā, kur tam nākas saskarties ar virkni procesuālu pārkāpumu. Tieši šos pārkāpumus izspēļu dalībnieki iztirzāja visdedzīgāk, mazāk uzmanības pievēršot materiālajai noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijai, kas nereti radīja šaubas arī apspriežu istabās starp pašiem izspēles tiesnešiem.
Izspēļu tiesnešu lomās piedalījās kriminālprocesa un krimināltiesību eksperti no LU mācībspēku un doktorantu, LR Ģenerālprokuratūras prokuroru, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu, LR Valsts policijas, kā arī Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības advokātu vidus.
Pusfināla tiesnešu lomās iejutās Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta, zvērināti advokāti Egons Rusanovs, Jānis Rozenbergs, Vija Brakša un Dagnis Zacmanis, LU mācībspēki docente Elita Nīmande (rakstiskās daļas vērtētāja no procesa viedokļa), docente Diāna Hamkova (rakstiskās daļas vērtētāja no kvalifikācijas viedokļa), progfesore Kristīne Strada-Rozenberga un lektors Jānis Maizītis, savukārt Valsts policiju pārstāvēja Rihards Bunka.
Fināla tiesas sastāvu ar savu klātbūtni pagodināja arī LR Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Andrejs Vilks, advokāts Oskars Rode un kāzusa līdzautors, profesors Uldis Krastiņš.
Pateicoties LR Augstākās tiesas atbalstam, pirmo krimināltiesību izspēļu fināls noritēja Augstākās tiesas Senāta zālē, kuras apspriežu istabā tiesa pieņēma galīgos izspēļu lēmumus.
Izspēles finālā apsūdzības lomu izvēlējās Zanes Akermanes un Aijas Freibergas komanda Idem per idem, savukārt aizstāvības nastu uzņēmās Edgars Gūte un Viesturs Lācis no Viss mierīgi!. Tomēr izspēles fināls nebūt nebija mierīgs un vēl jo vairāk izskaidrojošs pats ar to pašu.
Proti, viss sākās ar apsūdzības pozīciju, kura kvalificēja apsūdzētā nodarījumu pēc KL 116.p. un 269.p., kam sekoja, pēc aizstāvības domām KPL noteiktajā kārtībā nepierādīta sastāva analīze, kas noslēdzas ar prasību saukt apsūdzēto pie kriminālatbildības un piemērot 10 gadu brīvības atņemšanu, ieskaitot vieglāko sodu smagākajā, kas, kā norādīja tiesa, pēcāk nebija pilnīgs sods, jo par slepkavību obligāti piemērojama arī policijas kontrole pēc soda izciešanas.
Aizstāvība, iespējams, apzināti izvairoties no sastāva analīzes un kvalifikācijas vērtēšnas, izvēlējās taktiku padarīt visus pierādījumus par nepieļaujamiem, jo tie nav iegūti KPL noteiktajā kartībā, tādējādi izslēdzot visus pierādījumus, kuri liecināja par labu apsūdzības izvirzītajam sastāvam.
Visvairāk aizstāvība pievērsa uzmanību tiesību un pienākumu izskaidrošanas trūkumiem, apsūdzētajam esot slimnīcā, kā arī apsūdzētā liecības, kurā tas atzīst savu vainu, apstrīdēšanai, kas, iespējams, pēc aizstāvības domām, saistīta ar viņa pilnīgu neziņu par savām tiesībām pieacināt kaut valsts apmaksātu aizstāvību minētajā situācijā. Par to liecināja arī aizstāvības pārstāvja Edgara Gūtes izteikumi savā uzrunā finālā: „Kā norāda Kristīne Strada – Rozenberga sava disertācijā – atzīšanās nav pierādījumu karaliene.”(runājot par apsūdzētā atzīšanos). Vai arī: „Kāda jēga no objektīvās puses, subjektīvās puses un subjekta, ja nav paša objekta...” (norādot uz objekta pieradījumu trūkiem apsūdzībai).
Līdzīgi par procesa pārkāpumiem izteicās arī Viesturs Lācis, kurš cita starpā runāja arī par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī analizēja, vai apsūdzētajam tiešām vajadzēja piemērot šādu statusu un drošības līdzekli: „Personu VAR aizturēt nevis personu IR jāaiztur! Vai tad apsūdzētais, esot bezsamaņā, var kaut kā kavēt kriminālprocesu vai aizbēgt, ka viņam jāpiemēro aizturētā statuss?”.
Taču meitenes nepalika atbildi parādā un - piemāram - Zane Akermane: „Pagaidām vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir lēts prieks un es domāju aizstāvībai no juridiskās puses intersants pasākums.”. Uz ko Edgars Gūte atbildēja ar neizpratni, kāpēc valsts prokurors krīzes situācijā piedāvā aizstāvībai radīt valstij papildu izdevumus, kompensējot caur ECT pārkāpumus pret apsūdzēto.
Visbeidzot pušu uzstāšanās noslēdzās ar Viestura Lāča citātu: „Butībā - ja tā padomā, tad laiks arī ir beidzies.”.
Un līdz ar pēdējiem tiesnešu jautājumiem abām pusēm arī noslēdzās pirmās LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkotās Profesora Paula Minca tiesas procesa izspēles krimināltiesībās. Svinīgajā apbalvošanas daļā, pateicoties dāsnajam VSIA „Latvijas Vēstnesis”, žurnāla „Jurista Vārds”, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības un Dailes teātra atbalstam izspēļu dalībnieki un tiesneši saņēma vērtīgas balvas.
Izspēļu noslēgumā uzvarētāju komanda Idem per idem saņēma arī ceļojošo Temīdas balvu. Šī balva pirms izspēles ar LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes (JFSP) gādību no Polijas galvaspilsētas tika nogādāta Rīugā un tagad ik gadu turpinās ceļot pie nākamajiem izspēļu uzvarētājiem.
Kopvērtējumā pēc rezultātiem komandas izvietojās šādi – pirmo vietu ieguva komanda Idem per idem (Aija Freiberga un Zane Akermane), otro – Viss mierīgi!(Edgars Gūte un Viesturs Lācis (arī labākais orators), trešo vietu un labāko rezultātu rakstiskajā daļā – Initium finis (Edgars Strauts un Ivars Livdāns), ceturto – Vivere est militare (Dita Dzērviniece un Melānija Čvjagina), piekto – Tiesāšanās kā hobijs (Mārtiņš Egle un Līva Kalniņa), sesto – Gods un taisnība (Kalvis Šmats un Viktorija Voitešonoka) un septīto – LBK (Tamāra Šarāpova un Madara Kalniņa).
Izspēļu fotogalerija
