Academic Centre
Šī gada 22. jūnijā noslēgusies 2. Jauno tiesību vēsturnieku tīkla konference, veltīta tiesiskajai drošībai laikmetu grožos (2. Tagung des jungen Netzwerks Rechtsgeschichte „Rechtssicherheit im Wandel der Zeit“). Konferenci trīs dienu laikā laipni uzņēma Vīnes Universitātes Juridiskā fakultāte, savā paspārnē pulcējot 22 referentus – dažādu Vācijas, Austrijas, Šveices, Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Latvijas universitāšu doktorantus, jaunos zinātņu doktorus un habilitantus. Konferences organizēšanas pūliņus bija uzņēmušās minētās universitātes Tiesību un konstitucionālo tiesību vēstures institūta, kā arī Romiešu tiesību un antīko tiesību vēstures institūta pārstāves – Kamila Staudigl’e-Ciechowicz’a, Miriam’a Gassner’e, Anna Novitskaya un Caterina Draschan’a-Mitwalsky. Konference norisinājusies vācu valodā, atsevišķiem dalībniekiem nolasot referātus angliski. Katram referātam sekoja spraiga diskusija, kas citreiz pārsniedza paša referāta nolasīšanai atvēlēto laiku (20 minūtes).
Konferenci ar runu atklāja Juridiskās fakultātes prodekāns profesors Franz’s-Stefan's Meissel’s un profesore Ilse Reiter’e-Zatloukal’a. Konferences atklāšanai sekoja pirmie divi referāti, Christoph’am Stoll’am ziņojot par izaicinājumiem sakarā ģenerālklauzulu izmantošanu un draudiem, kurus līdzi ieguvumiem radīja un turpina radīt nenoteiktie tiesību jēdzieni, un Alexander’am Kohl’am referējot par Errata jēdzienu un attīstības perspektīvām. Konferencei sadaloties divās sekcijās, tika nolasīti nākamie četri referāti, András’am Biszó atskatoties uz tiesiskās drošības aspektiem saistībā ar imperatora Jozefa II Kriminālkodeksa stāšanos spēkā Ungārijā un Transilvānijā, Franziska’i Niedrist’ai aplūkojot tiesas spriedumu spēku Austrijas 19. gadsimta krimināltiesībās, Steffen’am Jauß’am reflektējot uz tiesību un reliģijas mijiedarbību Hammurapi likumos un Sophia’i Regopoulos’ai apskatot jautājumu par juridisko jēdzienu nozīmi Senās Grieķijas tiesības. Pēc īsās kafijas pauzes, dalībniekiem atgūstot spēkus, tika nolasīti pēdējie četri ziņojumi, Enikő Kovác’ai-Szépvölgy referējot par juvenālās justīcijas izaicinājumiem Ungārijā 20. gadsimta pirmajā pusē, Izabela’i Wasik’ai apskatot tiesisko drošību uz Galīcijas un Lodomērijas karalistes kara tiesu piemēra, Igor’am Adamczyk’am diskutējot par favor debitoris principa (ne-)pastāvēšanu romiešu tiesībās un Michael’am Binder’am veicot D. 50, 17, 1 un D. 44, 4, 8 pr. eksegēzi, ar ko arī noslēgusies pirmā ziņojumu sērija, bet ne aizraujoša diena, kuras noslēgumā dalībniekus gaidīja saviesīgā pieņemšana Austrijas Augstākajā Administratīvajā tiesā.
Konferences otrā diena sākās ar trīs referātiem, kurus apvienoja virstēma – “Tiesiskā drošība komunismā/sociālismā”. Pirmo referātu par kasācijas tiesvedību un tās īpatnībām Austrumvācijā noturēja Isa Klinger’e, kurai sekoja Paweł’s Kaźmierski’s ar neparasti aizraujošu ziņojumu par laulības šķiršanas īpatnībām Austrumvācijā, nepastāvot attiecīgajam normatīvajam regulējumam. Visbeidzot ar metodoloģisko ziņojumu par juridiskā jēdziena terminu ir uzstājies Sebastian’s Eller’s. Sekojot kafijas pauzei, dalībnieki atkal bija sadalījušies divās sekcijās. Pirmajā sekcijā par tiesisko (ne-)drošību uz laesio enormis regulējuma piemēra pirms BVLK III daļas pieņemšanas ir ziņojis šo rindiņu autors, kuram sekoja Jonathan’s Zeller’s ar aizraujošu referātu par darbinieku tiesību aizsardzības attīstību Šveicē un tās kantonos 19. gadsimtā. Savukārt otrajā sekcijā divi Polijas pārstāvji – Piotr’s Owsiak’s un Dariusz’s Piotrowski’s –, aplūkoja tiesiskās drošības aspektus attiecīgi uz Augstākā Administratīvā tribunāla darbības un Valsts kases obligāciju emisijas piemēra Otrajā Polijas Republikā. Pēc sātīgām pusdienām dienas noslēgumā ar referātiem uzstājās Joachim’s Kummer’s, iztirzādams jautājumu par īres tiesību pārregulāciju kā tiesiskās drošības apdraudējumu Vācijā 1974.-2001. gadā, kam sekoja Sophie Petry referāts par tiesisko drošību uz līgumu slēgšanas mežsaimniecības jomā bijušajā Vācijas Austrumāfrikā piemēra. Paralēli otrajā sekcijā tika nolasīti trīs referāti, László Ádám’am Joó ziņojot par tiesiskās drošības apdraudējumu ar privāttiesību atpakaļvērstu spēku Ungārijas Karaliskās kūrijas nolēmumos, Norbert’am Varga’m apskatot tiesiskās drošības nodibināšanu Ungārijas karteļu tiesībās un Olga’i Malashkina’i ziņojot par Potsdamas konferencē lietotās terminoloģijas ietekmi uz Austrijas attīstību 1945.-1955. gadā. Otrās dienas noslēgumu konferences dalībnieki sagaidīja vīnu dārzā, baudot vīnu un cits cita sabiedrību.
Konferences pēdējā dienā sākās ar Vīnes Dārgumu kameras (Schatzkammer) apmeklēšanu, kuras eksponāti ir ne tikai ievērības cienīgi, bet arī simbolizē Vācu un Vācijas un zināmā mērā arī visas Eiropas valstiskumu un identitāti. Pēc atgriešanās fakultātes telpās dalībnieki atkal bija spiesti sadalīties divās sekcijās. Pirmajā sekcijā ar referātiem uzstājās Dorothea Keiter’e, sniedzot ieskatu īpašumtiesību aizsardzībā Veimāras Republikā uz Impērijas tiesas nolēmumu pamata, un Bernhard’s Gollob’s, kurš atskatījās uz Austrijas konsulāro tiesu atjaunošanu starpkaru periodā. Vienlaikus otrajā sekcijā Florian’s Zeilinger’s referēja par apžēlošanas (kā tiesiskās drošības apdraudējumu) kārtību Austrijā 16. gadsimtā un Janko Paunović’s – par tiesisko drošību Kotoras pilsētā un tās statūtos. Konferenci noslēdzošajās sekcijās Péter’s Nagy referēja par stāšanās otrajā laulībā aspektiem Ungārijā 20. gadsimta pirmajā pusē, savukārt Alexander’s Teutsch’s – par Austrijas tiesnešu paturēšanu amatos un atbrīvošanu no tiem un Austrijas likumu piemērošanu Itālijai Pirmā pasaules kara rezultātā pievienotajā Dienvidtirolē. Paralēli Danilo Brajovic’s uzstājās ar ziņojumu par privilēģijām kā tiesiskās drošības garantu militārajā pierobežā un Marc’s Bullach’s – par drošības jēdzienu un tā izpratni konstitucionālisma perioda (no 1814. līdz 1918. gadam) konstitūcijās.
Konferences izskaņā tika prezentēts uz pagājušajā konferencē nolasīto ziņojumu pamata sagatavotais rakstu krājums, ko ir izdevusi Nomos izdevniecība, un panākta vienošanās par nākamās konferences norises vietu – Grācas Universitāti –, kurā nākamgad vasarā ir aicināti piedalīties tiesību vēsturē (šī apzīmējuma plašākā izpratnē) promovējušies doktoranti, jaunie doktori un habilitanti.
