Pētījuma galvenā būtība
Kriminālprocesa likumā noteikta stingra procesuālā kārtība, kādā tiek iegūtas, nostiprinātas un pārbaudītas ziņas par faktiem. Šī procesuālā kārtība kā neatņemamu ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas sastāvdaļu izvirza pamattiesību ievērošanu, kas kopumā ir vērsta uz taisnīga procesa sasniegšanu. Atkāpes no procesuālās kārtības ievērošanas ziņu par faktiem iegūšanā un nostiprināšanā var būt pamats tam, lai apstrīdētu iegūto pierādījumu pieļaujamību un ticamību. Iztiesāšanas stadijā pierādījumu pārbaudē tiek novērtēti pierādījumi un tiek lemts, vai tie ir tostarp pieļaujami un izmantojami tiesas gala nolēmuma pamatošanai. Tādēļ pierādījumu pieļaujamība ieņem nozīmīgu lomu ikvienā krimināllietā un kriminālprocesa mērķa sasniegšanā.
Promocijas darba mērķis ir atklāt pierādījumu pieļaujamības saturu un nozīmi, tās sasaisti ar pierādījumu izmantošanu, noteikt, kā pierādījumu pieļaujamības saturu un tās izvērtēšanu ietekmē kriminālprocesa pamatprincipi, kā arī noteikt pierādījumu pieļaujamības sasaisti ar pierādījumu pārbaudi un tiesas gala nolēmuma pamatošanu.
Lai sasniegtu promocijas darba mērķi, autors vērtē pierādījumu pieļaujamības izpratni, nozīmi, nosaka pierādījumu pieļaujamības sasaisti ar pierādīšanas teorijas galveno jēdzienu saturu un citām pierādījumu īpašībām, pētī pierādījumu nepieļaujamības jeb izslēgšanas nosacījumu nozīmi no taisnīga procesa perspektīvas, kā arī apkopotas nozīmīgākās nacionālajā un ārvalstu literatūrā paustās atziņas, kā arī Latvijas Augstākās tiesas tiesu, Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē paustās atziņas par pierādījumu pieļaujamību un izmantošanu.
Promocijas darbā pētīts arī uz pierādījumu pieļaujamību attiecināmo kriminālprocesa pamatprincipu saturs un nozīme, ar to ievērošanu saistītie problemātiskie aspekti ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas procesā, to ietekme uz pierādījumu izmantošanu.
Pētījuma nozīme un novitāte
Līdz šim tiesību zinātnē pierādījumu pieļaujamība ir pētīta. Tiesību zinātne ir pastāvīgā attīstībā, tādēļ pastāv iespēja aptvert un padziļināti izpētīt uz ziņu par faktiem iegūšanu un nostiprināšanu, kā arī uz to pārbaudi un izmantošanu attiecināmos kriminālprocesa pamatprincipus.
Ziņu par faktiem iegūšanas veida un apstākļu izvērtēšana ir faktors, kas ļauj noteikt arī pierādījumu ticamību. Defekti ziņu par faktiem iegūšanā vai nostiprināšanā var radīt šaubas par šo ziņu patiesumu. Pierādījumu pieļaujamības un ticamības sasaiste ļauj pilnīgi izvērtēt lietas materiālus un izdarīt pamatotus secinājumus par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem.
Pierādījumu pieļaujamība nodrošina pierādījumu izmantošanu. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka pierādījumu absolūtas nepieļaujamības gadījumus, pieļaujamību nesaista ar vērtējumu par pierādījumu izmantošanas nozīmi. Šādā situācijā iespējams noteikt vienotu mehānismu, kas ļautu tiesai izvērtēt, vai procesuāli defektīvi iegūtas ziņas būtu pieļaujams izmantot tiesas nolēmuma pamatošanai. Pieļaujamība ir saprotama plašāk, tā aptver ne tikai ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas nosacījumus, bet arī to izmantošanas nozīmi pierādīšanā, proti, kā to izmantošana taisnīgā procesā palīdz sasniegt kriminālprocesa mērķi. Šādā gadījumā, lemjot par pierādījumu pieļaujamību, procesuālo defektu vērtējums ietver arī apsvērumus par sabiedrības, citu procesā iesaistīto personu interesēm par taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas ļautu kategoriska, absolūta pierādījumu pieļaujamības institūta saturā ieviest samērīguma apsvērumus, kas lietā ļautu izlemt par iespēju noteiktos gadījumos gala nolēmuma pamatošanā izmantot arī defektīvus pierādījumus. Ņemot vērā minēto, autors izvirza priekšlikumu grozījumiem Kriminālprocesa likuma 130. panta otrajā daļā.
Zinātniskā grāda pretendenta O. Kulmaņa darbu recenzē Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Dr.iur Sandra Kaija un Viļņas Universitātes (Lietuva) profesors, Dr.habil.iur. Gintaras Švedas.
Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2023. gada 17. novembrī plkst. 10:00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Raiņa bulv. 19, 8. auditorijā – 260. telpā, 2. stāvā).
Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).