Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komandu šogad sacensībās pārstāvēja profesionālā maģistra studiju programmas “Tiesību zinātne” pirmā kursa studentes - Anete Suharževska, Kristiāna Pētersone, Lūcija Strauta un Beatrise Bensone. Dalība sacensībās nebūtu iedomājama bez atbalsta no komandas galvenajiem treneriem LU Juridiskās fakultātes asoc. prof. Artūra Kuča, Evas Vīksnas, Emīla Jonina un zvērinātu advokātu biroja “Rödl & Partner Legal”. Par 2020./ 2021. akad. gada Praisa tiesas procesa izspēli mediju tiesībās stāsta LU JF komanda, komandas treneri un zvērinātu advokātu biroja «Rödl & Partner Legal» pārstāvji - LU Juridiskās fakultātes lektors, zvērināts advokāts Lauris Rasnačs un zvērināts advokāts Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille).
Pastāstiet par šī gada izspēles kāzusu.
LU JF komanda: Šī gada kāzuss vismaz daļēji bija saistīts ar situāciju, kas pašlaik valda pasaulē. Proti, arī izspēles kāzusa centrā bija vīruss un ierobežojumi, kas saistīti ar to. Tika ierobežota pulcēšanās un izteiksmes brīvība. Interesanti, ka šajā kāzusā vīruss izplatījās citādā veidā – tas izplatījās caur seksuāla rakstura darbībām un, iespējams, moskītiem, bet šajā jautājumā nebija zinātniskas vienprātības. Vīrusa izplatības dēļ valsts ieviesa dažāda veida ierobežojumus – visā valstī bija tikai viena vieta, kurā bija atļauts tikties – parks, kas atradās galvaspilsētā. Tāpat valsts ieviesa ierobežojumus, kas attiecās arī uz interneta vidi – bija aizliegts pulcēties arī tajā. Turklāt valsts noteica, ka pilnīgi visai informācijai, kas bija saistīta ar vīrusu, pirms tās publicēšanas bija jātiek saskaņotai ar valsti.
Kāzusu caurvija politisks motīvs, jo pieteicēji bija arodbiedrība, kuras viedoklis nesaskanēja ar valdības viedokli, tāpēc pastāvēja bažas, vai valsts neveica darbības, kuras bija vērstas uz politiskās opozīcijas apspiešanu.
Kad uzsākāt gatavošanās procesu un kā tas aizritēja? Pie kā strādājāt visvairāk, kas bija izaicinošākais?
LU JF komanda: Gatavošanās procesu uzsākām jau septembra beigās. Sākotnēji kopīgiem spēkiem apzinājām lietas problēmjautājumus un sadalījām pozīcijas. Tad sākām darbu pie rakstiskās daļas. Katru nedēļu vismaz divas reizes visi kopīgi sazvanījāmies un pārrunājam – kas izdarīts, kas vēl jāizdara, kas nav līdz galam skaidrs. Kad decembra beigās bijām iesūtījušas savas rakstiskās pozīcijas, sākām gatavoties to prezentēšanai.
Mutvārdu treniņi notika ļoti intensīvi. Reizēm tie bija 2-3 treniņi nedēļā, taču nedēļu pirms reģionālajām kārtām un nedēļu pirms fināla kārtām sazvanījāmies katru darba dienas vakaru. Mums katrai bija savi izaicinošie posmi. Vienai grūtāk padevās rakstīšana, citai runāšana. Taču visizaicinošākais mums visām bija noticēt saviem spēkiem – noticēt tam, ka esam pietiekoši gatavas un spējīgas.
Šis bija jau otrais gads, kad izspēles reģionālās kārtas un fināls norisinājās virtuāli. Kā vērtējat izspēles tiešsaistē? Vai šāds formāts, jūsuprāt, rada kādus sarežģījumus, salīdzinot ar izspēlēm klātienē?
LU JF komanda: Protams, ja izspēle notiek klātienē, tad tam komplektā nāk piedzīvojumi un pārdzīvojumi, kas saistīti ar ceļošanu uz izspēles norises vietu, viesošanās citās pilsētās, universitātēs un iestādēs, iepazīšanās klātienē ar citiem izspēļu dalībniekiem. Šogad tie izpalika.
Bet no otras puses, tā kā šobrīd liela daļa dzīves norisinās tiešsaistē - gan universitāte, gan darbs, gan dažādi pasākumi ir pārcēlušies uz tiešsaistes vidi, - tad prakse komunicēt un uzstāties šādā vidē arī ir noderīga, jo tai ir sava specifika, kas atšķiras no publiskas runas klātienē. Prasme uzstāties tiešsaistē arī ir jātrenē un jāpierod pie niansēm. Domājams, ka nākotnē šādas prasmes ir noderīgas, jo beigu beigās tiešsaistas pasākumi jau nekur nepazudīs. Bez tam tiešsaistes formāts padara izspēli pieejamāku lielākam studentu lokam, iekļaujot arī tās valstis, kur studenti finansiālu iemeslu dēļ nevar fiziski doties uz izspēles raundiem.
Runājot par sarežģījumiem, tad tie galvenokārt ir saistīti ar tehniskajām lietām. Pirmkārt, interneta savienojums ir galvenais pasākuma balsts. Bez tā nu nekādi. Gan izspēles gaitā, gan vispār pandēmijas laikā ļoti, ļoti novērtējam, ka mums Latvijā tomēr ir pieejams labs interneta savienojums. Otrkārt, ir jābūt gataviem risināt arī citus sarežģījumus, ja nu saniķojas dators, mikrofons un tamlīdzīgi. Par laimi, izspēles laikā nopietnus tehnoloģiskus sarežģījumus komanda nepiedzīvoja.
Ar kādām universitātēm sacentāties reģionālajā kārtā un finālā?
LU JF komanda: Reģionālo kārtu virtuāli aizvadījām Kijevā, kur sacentāmies ar komandām no Kijevas Nacionālās universitātes Mohilas akadēmiju un Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes Tiesību institūtu. Savukārt starptautiskajā kārtā Oksfordā jau tikāmies ar komandām no visas pasaules - Malaizijas Malajas universitāti, Ēģiptes Ain Shams Univeristāti un Libānas Kaslika Svētā Gara Universitāti.
Finālā ierindojāties 8. vietā no desmit labākajām komandām. Kā vērtējat savu kā komandas sniegumu?
LU JF komanda: Protams, uzzinot savu vietu bijām priecīgi pārsteigtas. Kā jau daudziem tas zināms, sagatavošanās process izspēles mutvārdu kārtām ne vienmēr ir tas gludākais, un, koncentrējoties uz nepilnībām, bieži vien sanāk aizmirst par to snieguma daļu, kas liek pašām uz pieredzi atskatīties ar prieku - laikam arī tāpēc tas izbrīns pēc vietu sadalījuma paziņošanas. Domāju, ka Oksfordas starptautiskajā kārtā komanda pierādīja, ka ar treniņos gūto pieredzi, savstarpējo atbalstu, īsto devu pārliecības un vēl drucsiņu veiksmes, var sniegt tiešām pārliecinošu veikumu, kas atspoguļojās arī rezultātos.
Zināms, ka komandas treneri bija asoc. prof. Artūrs Kučs, Eva Vīksna un Emīls Jonins. Kas vēl jums palīdzēja un sniedza atbalstu sagatavošanās procesā?
LU JF komanda: Īstenībā komandas atbalstītāju loks ir ļoti, ļoti plašs, par ko esam neizsakāmi pateicīgas. Pirmkārt jau, mūsu gatavošanās procesu un dalību izspēlē finansiāli nodrošināja komandas atbalstītājs zvērinātu advokātu birojs “Rödl & Partner Legal”. Kā arī pateicamies Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par atbalstu.
Otrkārt, bez mūsu lieliskajiem pastāvīgajiem treneriem komandas treniņos viesojās dažādi tiesību profesionāļi un izspēļu veterāni, lai iejustos tiesnešu lomā, uzdodot komandai āķīgus jautājumus. Tiešām neticami, cik daudzi veltīja savus darbadienu vakarus – pat vairākus -, lai palīdzētu komandai gatavošanās procesā. Mūs ar savu klātbūtni pagodināja tiešām daudz viestiesnešu, kuriem sakām milzum lielu paldies – Ilzei Ambrasai, Sandim Bērtaitim, Mārtiņam Birģelim, Lindai Bīriņai, Lolitai Bukai, Initai Čīmai, Aleksejam Dimitrovam, Maksimam Dvorovijam (Maksym Dvorovyi), Lībai Gailītei, Kristīnei Gailītei, Montai Kronei, Gunvaldim Leitenam, Dāvidam Lipšenam, Kristīnei Līcei, Kristeram Losānam, Annai Patrīcijai Mālerei, Madarai Meļņikai, Dainim Pudelim, Edgaram Punduram, Mairai Marijai Pužulei, Lindai Reneslācei, Agitai Rudzišai, Agnetai Rumpai, Gabrielai Šantarei, Anrijam Šimkum, Ievai Šņepstei, Kristapam Tamužam, Andrim Tauriņam, Ilzei Tralmakai, Jūlijai Valpēterei, Elīnai Luīzei Vītolai un Maijai Zalpēterei.
Vai plānojat arī nākamajā studiju gadā pieteikties kādai izspēlei?
LU JF komanda: Šobrīd grūti teikt. Pašlaik mums visām varētu būt viena atbilde, taču rudenī, kad būsim kārtīgi atpūtušās un sasmēlušās jaunu enerģiju, iespējams domāsim citādāk. Mums visām šī bija jau otrā vai trešā tiesas procesa izspēle, kurā esam piedalījušās. Ik pa laikam pasmejamies par to, ka pēc katras šādas dalības esam nodomājušas, ka šī nu noteikti ir pēdējā reize. Taču attopamies nākamajā gadā, nākamajā tiesas procesa izspēlē. Tā ir neizmērojami vērtīga pieredze, jaunas zināšanas, jauni draugi, tāpat arī emocijas un gandarījums, kas ir pēc paveiktā, ir tik patīkams, ka nemanāmi sevi pieķeram pie domas, ka nebūtu jau nemaz tik slikti arī nākamgad kaut kur piedalīties. Bet – laiks rādīs!
Vai jūs ieteiktu citiem studentiem piedalīties starptautiskajās tiesas procesa izspēlēs?
LU JF komanda: Mēs noteikti ieteiktu visiem, kuriem ir tāda interese, izmēģināt savus spēkus un piedalīties kādā no starptautiskajām tiesas procesa izspēlēm. Dalība starptautiskā izspēlē prasa daudz laika, tomēr pieredze, ko tās rezultātā iegūst, ir neatsverama. Ir iespējams uzlabot savas runas, uzstāšanās, argumentācijas prasmes, iepazīt daudz jaunus un motivētus cilvēkus, kā arī padziļinātāk izpētīt un izprast jautājumus, kuri, iespējams, iepriekš nebija tik zināmi. Tas noteikti var atvieglot bakalaura vai maģistra darba tēmas izvēli. Un beigās gandarījuma sajūta, par to, ka ir izdevies pārliecinoši cīnīties ar komandām no citām pasaules valstīm, dažām no kurām angļu valoda ir dzimtā valoda, ir kaut kas, kas dod motivāciju turpmākajam darbam un mērķu sasniegšanai.
Komandas treneri
Kā jūs komentētu šī gada kāzusu un tā aktualitāti?
Kāzuss pamatā ir šobrīd daudz diskutētais jautājums par izteiksmes brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem saistībā ar vīrusa izplatību. Robeža starp izteiksmes brīvību, viltus ziņām un dezinformāciju ir ļoti trausla, bet valstu pieejas šo jautājumu risinājumā atšķiras. Tādēļ izspēļu dalībniekiem bija plašas iespējas argumentācijai. Kāzuss aktualizē arī jautājumu par pulcēšanās brīvības tiešsaistē aizsardzību un problemātiku, kas saistās ar privāto kompāniju, tostarp sociālo tīklu, ieviestajiem izteiksmes un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem.
Kas, jūsuprāt, bija izaicinošākais sagatavošanās procesā LU JF komandai?
Domāju, ka nevienu šī atbilde nepārsteigts, bet izaicinošākais noteikti bija tas, ka nevarējām satikties klātienē un viss sagatavošanās process notika attālināti.
Gatavošanās ir laikietilpīgs process, kura laikā starp komandu un treneriem tiek daudz pārrunāts un diskutēts gan par juridiski nozīmīgiem un nenozīmīgiem apstākļiem, faktiem un norādēm, ko kāzusa autori ir iekļāvuši kāzusā, gan arī par izvēlēto juridisko pamatojumu un argumentāciju. Tāpat, piemēram, rakstisko pozīciju izstrādē tiek diskutēts pat par teikuma konstrukcijām un atsevišķu vārdu izvēli. Turklāt arī gatavošanās izspēles mutvārdu procesam, kas ierasti ir interesantākais un satraucošākais posms, attālināto treniņu dēļ, runājot ar datora kameru, nesniedza tik daudz emocijas un motivācijas, kā tas ir klātienes treniņos. Šo visu apjomīgo un jāatzīst nogurdinošo procesu pārvarēt komunicējot tikai attālināti bija liels izaicinājums ne tikai komandas dalībnieču apņēmībai un izturībai, bet arī mums – treneriem.
Ja izdevās redzēt citu komandu cīņas, kā vērtējat LU JF komandas sniegumu starptautiskajos raundos?
M. E. Praisa tiesas procesa izspēles sacensības mediju tiesībās piedalāmies jau desmit gadus, kuru laikā esam izauguši, ieguvuši pieredzi un apliecinājuši, ka LU JF komanda ir nopietns pretinieks ikvienam, un šis gads noteikti nebija izņēmums. Ikviens treneris vienmēr redz iespējas izaugsmei, tomēr jāatzīst, ka komandas sasniegumi ir pelnīti un paši par sevi norāda uz komandas augstvērtīgo sniegumu.
Katru komandas izspēli starptautiskajos raundos vēroja vismaz viens no treneriem. Tādēļ mums kopā un katram atsevišķi ir labs priekšstats par to, kāds šogad bija citu komandu varējums un kāds bija JF komandas sniegums salīdzinājumā ar tām. Pārsvarā visas komanda bija identificējušas galvenos kāzusā ietvertos problēmjautājumus, kā arī sagatavojušas izvērstu juridisko pamatojumu atbilstoši pārstāvētajai pozīcijai. Taču JF komandai, mūsuprāt, šogad izdevās izcelties ar atjautību un asprātību, piemēram, izvēloties kāzusa tematikai pieskaņotu fonu savu runu laikā, argumentu oriģinalitāti, atrodot un savā pozīcijā iekļaujot argumentus, kurus citas komandas nebija pamanījušas vai pienācīgi izcēlušas, kā arī ar spēju ne tikai vispārīgi atbildēt uz tiesnešu jautājumiem, bet uz lielāko daļu jautājumiem atbildēt izsmeļoši, norādot tiesu praksi, juridisko literatūru vai pētījumus, uz kuriem pamatota izvēlētā pozīcija. Spēja paredzēt un sagatavoties tiesnešu jautājumiem tikai apliecina to, cik lielu darbu un pūles komandas dalībnieces ieguldīja gatavošanās procesā un cik daudz jaunu zināšanu viņas ieguva, par to arī mums kā treneriem lielākais prieks un gandarījums.
Atbalstītāji
Lūdzu, īsi pastāstiet par sevi, savu pieredzi un biroju, kurā praktizējat.
Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille): Es esmu Latvijā un Vācijā praktizējošs zvērināts advokāts un Eiropas Savienības sestā lielākā advokātu biroja Rödl & Partner vadošais partneris Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Baltkrievijā. Es esmu studējis jurisprudenci Berlīnes Humbolta Universitātē un Fulbright programmas ietvaros ieguvis maģistra grādu (LL.M.) Džordža Vašingtona Universitātē Vašingtonā. Esmu bijis lektors Latvijas Universitātes Eirofakultātē un zinātniskais līdzstrādnieks Berlīnes Humbolta universitātē. Specializējos starptautiskajās tiesībās un komercsabiedrību apvienošanās un iegādes lietās (Mergers&Acquisitions).
Lauris Rasnačs: Es esmu zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors, lektors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, daudzu zinātnisku publikāciju autors un vairāku likumprojektu izstrādes darba grupu dalībnieks. Kā zvērinātam advokātam man ir vairāk kā 10 gadu pieredze, sniedzot juridisko palīdzību tiesvedību un šķīrējtiesu lietās, konkurences, komerctiesību un intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos.
Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille): Rödl&Partner ir plaša spektra konsultāciju pakalpojumu sniedzējs, kas aktīvi darbojas 109 birojos, kuri atrodas kopumā 49 valstīs. Rödl & Partner Baltijas valstīs strādā jau gandrīz 30 gadus. Kā viens no vadošajiem biznesa darījumu un finanšu konsultāciju birojiem, kura saknes ir meklējamas Nirnbergā, Vācijā, Rödl & Partner ar savu Rīgas, Tallinas un Viļņas biroju starpniecību ir konsultējis vairākus ievērojamus un plašu rezonansi ieguvušus darījumus Baltijas reģionā. Tāpat arī sniedzam juridisko palīdzību dažādās strīdu izšķiršanas lietās gan nacionālajās tiesās, gan starptautiskajās šķīrējtiesās, gan arī Eiropas Savienības tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Kādēļ izlēmāt atbalstīt starptautisko mediju tiesību izspēli “Price media law moot court”?
Lauris Rasnačs: Mēs esam izvēlējušies atbalstīt tiesu izspēles, jo būdami arī akadēmiķi, mēs esam strādājuši un turpinām strādāt ar topošajiem juristiem. Mēs apzināmies izspēļu nozīmi studentu kā nākotnes profesionāļu attīstībā, kā arī redzam praktiskās iemaņas un akadēmiskās zināšanas, kuras studenti iegūst, piedaloties tiesu izspēlēs, jo, lai kļūtu par lielisku juristu, ir nepieciešams darīt ko vairāk, nekā tikai apgūt Universitātes vielu. Dalība tiesu izspēlēs ir lielisks veids kā būt soli tuvāk, lai kļūtu par lielisku juristu. Šie ir iemesli, kādēļ par izspēļu atbalstīšanu mums daudz galva nav “jālauza”, atbilde atbalstam ir “jā”.
Kādas nepieciešamās prasmes studenti var iegūt, piedaloties mācību tiesas izspēles sacensībās?
Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille): Mācību tiesas izspēles studentiem dod iespēju iejusties juristu – zvērinātu advokātu – lomā. Izspēles ir lieliska iespēja paplašināt un uzlabot savas juridiskās zināšanas, tostarp, pacelt augstākā līmenī savas komunikācijas, izpētes un prezentācijas prasmes.
Piedalīšanās izspēlēs iemāca arī pievērst uzmanību detaļām, iemāca labāk plānot savu laiku, jo studentiem ir jānodala laiks mācībām augstskolā un jāatrod laiks, lai veiktu izpēti un sagatavotos izspēlei. Tāpat izspēles iemāca kritisko domāšanu un ļauj ieraudzīt dzīves situācijas no dažādām perspektīvām, jo, gatavojoties izspēlei, izspēles dalībniekiem ir jāsagatavo argumentācija abām pozīcijām. Tiesu izspēlēs fokuss ir uz apstākli, ka dalībniekiem ir jāsaprot kādēļ tie kaut saka un kāda ir nozīme viņu teiktajam, nevis vienkārši to uzdevums ir runāt runāšanas pēc. Šīs arī ir vienas no svarīgākajām lietām, kuras studenti apgūst, piedaloties tiesu izspēlēs.
Lauris Rasnačs: Viena no nozīmīgākajam lietām ko studenti, topošie juristi, iegūst no izspēlēm ir cieņa pret pretējo pusi un tiesnešiem. Saprotams ir tas, ka jebkurš jaunais topošais jurists, kurš izvēlas atvēlēt savu brīvo laiku, lai sagatavotos un piedalītos izspēlē ir mazliet karstasinīgs un ar visām četrām iededzies par tiesību zinātni. Šādas izspēles ļauj topošajiem juristiem iejusties un izprast tuvāk specifiku un kultūru profesijā, ar kuru tie saista savu nākotni, studentiem ir dota lieliska iespēja iekāpt juristu un advokātu kurpēs un dzīvē redzēt kā runā un kā sevi pasniedz izspēļu tiesneši, kuri ir savas jomas neapstrīdami speciālisti. Studentiem ir iespēja vērot no malas citus dalībniekus un mācīties no to labajām īpašībām vai tieši pretēji, redzēt kļūdas, kuras pieļauj citi izspēļu dalībnieki attiecībā uz attieksmi pret citiem tiesas sēdes dalībniekiem. Cieņa ir viena no fundamentālākajam cilvēka un arī mūsu profesijas īpašībām un šīs izspēles ir satriecoša iespēja iemācīties cieņu pret citiem cilvēkiem, arī gadījumos, kad citi cilvēki tiesas procesa izspēlē atrodas pretējā pusē.
Vai jums mediju tiesības šķiet praktiski noderīgas?
Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille): Jā, mediju tiesības tāpat kā jebkura cita tiesību nozare ir noderīga un svarīga. Ņemot vēra laiku, kurā mēs dzīvojam arī mediju tiesībām un cilvēktiesībām ir īpaši nozīmīga loma, jo šīs tiesības ir akūti nepieciešams zināt, ja persona darbojas mūzikas, reklāmas, žurnālistikas u.c. jomās. Arī mūsu birojā šobrīd, inter alia, ir tiesvedības, kuras tiešā veidā ir saistītas ar mediju tiesībām un cita starp arī ar cilvēktiesībām. Šīs divas tiesību nozares kļūst aktuālākas ar katru dienu. Daļai sabiedrības iespējams ir radies priekšstats, ka cilvēktiesības tiek piemērotas un pieminētas tikai šaurā dzīves situāciju lokā, bet patiesībā cilvēktiesību jautājumi mūs skar katru dienu, arī jomās, kurās pirmšķietami saikni ar tām nevarētu atrast.
Ko jūs vēlētos novēlēt šī gada komandai un turpmākajiem tiesu izspēļu dalībniekiem?
Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille): Vēlamies uzteikt un pateikt lielu paldies par drosmi pieņemt šo izaicinājumu šī gada tiesību izspēles dalībniecēm, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentēm, – Anetei Suharževskai, Beatrisei Bensonei, Kristiānai Pētersonei un Lūcijai Strautai, kā arī komandas treneriem. Wir sind stolz auf Ihnen!1
Vēlam Jums arī turpmāk neatlaidību un drosmi, pieņemot jaunus izaicinājumus un sasniedzot jaunus, arvien augstākus mērķus!
Turpmākajiem izspēļu dalībniekiem mēs novēlam izturību, nosvērtu prātu un veiksmi. Bet vairāk par visu mēs gribētu novēlēt nākamo gadu komandām spēju atrast un izanalizēt katru mazāko kāzusa detaļu. Šī prasme jo īpaši ir svarīga jomā, ar kuru mēs esam izvēlējušies saistīt savu nākotni. Šajā sakarā es vēlos citēt vienu no leģendārākajiem basketbola treneriem - Džonu Vudenu (John Wooden): “It’s the little details that are vital. Little things make big things happen.”
Lauris Rasnačs: Mēs vēlamies arī atgādināt, ka izspēļu dalībniekiem ir jābūt spējīgiem pieņemt kritiku, neņemot to “pie sirds”. Es domāju, ka zināmā mērā mēs visi baidāmies no kritikas vai citiem izteicieniem, kas var atklāt mūsu trūkumus. Bet jāatceras, ka šīs kritikas pieņemšana ļauj mums kļūt par labākiem profesionāļiem. Tikai tad, kad cilvēks iemācās pieņemt kritiku, tas patiesi spēj augt.
Nobeidzot, mēs vēlam ikkatram izspēļu dalībniekam izbaudīt šo procesu. Šī ir lieliska mācību pieredze, kas dod gan profesionālus, gan cilvēciskus ieguvumus visam turpmākajam mūžam!
1 Mēs ar Jums lepojamies! (vāc.)