Pētījuma nozīme
Promocijas darbs ir veltīts privātās dzīves neaizskaramībai attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi un to krimināltiesiskās aizsardzības jautājumiem. Personas datu aizsardzība ir tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļa. Noziedzīgi nodarījumi, kas tiek izdarīti fizisko personu datu aizsardzības jomā, apdraud personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Par temata aktualitāti liecina straujā informācijas tehnoloģiju attīstība, kas būtiski ietekmē gan kopumā visu sabiedrību, gan katra atsevišķa indivīda profesionālo, sociālo un personīgo dzīvi. Tehnoloģiskais progress vienlaikus sekmē arī jauna veida noziedzīgu nodarījumu attīstību, kas nopietni skar fizisko personu datu jomu. Tāpēc šis darbs ir aktuāls gan no teorijas, gan arī no krimināltiesību praktiskās piemērošanas viedokļa.
Pētījuma galvenā būtība un novitāte
Dž.Andersones izstrādātā promocijas darba mērķis ir noskaidrot personas datu aizsardzības līmeni Latvijā, identificēt iespējamos šķēršļus un izstrādāt praktiskā darbā izmantojamus ieteikumus personas datu krimināltiesiskai aizsardzībai. Darbā tika izvirzīta hipotēze, ka gan Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā nav vienotas un pietiekamas izpratnes par personas datu jēdzienu, saturu un datu krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību. Nepietiekamās izpratnes dēļ neskaidras ir arī kriminālatbildības robežas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Minēto apstākli komplicētu padara fakts, ka pasaulē rodas un attīstās dažādi jauna veida noziedzīgi nodarījumi, kas tieši vai netieši ir saistīti ar fizisko personu datu nelikumīgu izmantošanu, piemēram, kibertiranizēšana (cyberbullying), kibervajāšana (cyberstalking), identitātes zādzība u.c.
Lai pētījuma mērķi sasniegtu, Dž.Andersone ir skaidrojusi personas datu jēdziena saturu, uzskatus par personas datu un sveša noslēpuma jēdzienu, analizējusi personas datu krimināltiesiskās aizsardzības vēsturisko aspektu, juridisko tvērumu, apjomu un saturu Latvijas, starptautiskajos un Eiropas Savienības tiesību aktos, analizējusi Krimināllikuma 145. pantā ietvertā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, kvalifikācijas teorētiskās un praktiskās problēmas Krimināllikuma 145. panta piemērošanā, identificējusi galvenos personas datu aizskāruma veidus, apzinājusi raksturīgākos un jaunizveidojušos noziedzīgos nodarījumus, kas Latvijā un ārvalstīs tiek izdarīti saistībā ar fizisko personu datiem, analizējusi pieejamo tiesu praksi fizisko personu datu aizsardzības jomā. Autore savā promocijas darbā sniedz priekšlikumus konstatēto problēmu risināšanai personas datu krimināltiesiskās aizsardzības jomā.
Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Dr.iur. Sandra Kaija, Daugavpils Universitātes profesors Dr.iur. Vitolds Zahars un M.V.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes profesore Anna Serebrenņikova (Анна Серебренникова).
Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde notiks 2019. gada 19. jūnijā, plkst. 11.00 JF tiesu zālē (8. auditorija, 2. stāvā).
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).