Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitāte

Kopš Administratīvā procesa likuma pieņemšanas nu ir aizritējis vairāk nekā gads, un pieredze rāda, ka arvien vairāk ir nepieciešami administratīvā procesa speciālisti, kas pārzinātu jaunos procesa noteikumus un spētu pietiekami kompetenti piedalīties jaunizveidoto administratīvo tiesu darbībā gan kā tiesneši, gan arī kā pušu pārstāvji lietās.

Tieši tāpēc radās nepieciešamība pēc tāda pasākuma, kā administratīvās tiesas procesa izspēles juridisko augstskolu studentiem, kas veicinātu topošo juristu interesi par administratīvo tiesas procesu, pievērstu sabiedrības uzmanību aktuālām problēmām administratīvajā procesā, kā arī sekmētu tam nepieciešamo zināšanu apguvi.  Neapšaubāmi tiesas izspēles kā nacionālajā tā arī starptautiskajā līmenī jau neskaitāmas reizes ir pierādījušas savu lietderību, efektivitāti un nepieciešamību šo mērķu sasniegšanai.  Tieši tā iemesla dēļ Elsa Latvia šajā pavasarī rīkoja administratīvās tiesas procesa izspēles, kuras izpelnījās nedalītu tiesību studentu uzmanību Latvijas augstskolās, kurās pasniedz tiesību zinātņu programmas. Īpašu aktivitāti izrādīja Latvijas Universitātes, kā arī Biznesa augstskolas “Turība” un Daugavpils universitātes studenti.  Kopā pieteikuma anketas izspēlēm iesūtīja vairāk nekā trīsdesmit komandas, no kurām divdesmit divas iesniedza rakstiskos darbus, savukārt, izturot grūto un saspringto komandu rakstisko darbu atlases kārtu, izspēļu mutiskajām sacensībām kvalificējās desmit Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komandas un pa vienai komandai no Biznesa augstskolas “Turība” un Daugavpils universitātes, kopā divpadsmit komandas. Izspēļu aizraujošākā – mutiskā daļa, notika 14. maijā. Priekšsacīkstes norisinājās Administratīvās rajona un apgabaltiesas telpās, savukārt tiesnešu lomās iejutās īsti administratīvās tiesas tiesneši, kā arī atzītas tiesību zinātņu autoritātes un mācībspēki, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tieslietu ministres padomnieks un LU Juridiskās fakultātes lektors Arvīds Dravnieks, LU Juridiskās fakultātes prodekāns Jānis Lazdiņš, kā arī citi tiesneši un arī juristi gan no atzītiem advokātu birojiem, gan Valsts Cilvēktiesību biroja, Satversmes tiesas un citām iestādēm. Tas viennozīmīgi ļāva komandām sajust šo īsto tiesu telpu neatkārtojamo gaisotni un iztēloties sevi kā reāli notiekošā tiesas procesā.  Šī pieredze neapšaubāmi ir viens no lielākajiem ieguvumiem visiem studentiem, kas piedalījās izspēlēs. 
Kā sevišķs ieguvums būtu jāpiemin arī tas, ka atšķirībā no ierastās tiesas procesa gaitas katrai no komandām bija dota iespēja iejusties kā pieteicēja, tā arī atbildētāja pozīcijā un argumentēt par labu kā vienai, tā otrai pusei, kas veicina studentos prasmi pamatot diametrāli pretējus viedokļus ar pietiekami pārliecinošiem un neapgāžamiem argumentiem. Izturot saspringto priekšsacīkšu kārtu un pusfinālu ar bargajiem tiesnešiem un viņu neskaitāmajiem āķīgajiem un provocējošajiem jautājumiem, pēc sīvas konkurences finālā izvirzījās divas LU Juridiskās fakultātes komandas, kuras abas pārstāvēja dienas nodaļas ceturtā kursa studenti.  Latvijas Universitātes Mazajā aulā pēc aizraujošām debatēm finālā un tiesas (deviņu tiesnešu paplašinātā sastāvā) jautājumu krusas uzvaru guva LU Juridiskās fakultātes komanda, kuru pārstāvēja Marina Borkoveca, Uģis Lapiņš un Mārtiņš Rudzītis. (Tieši šī komanda iepriekš ieguva balvu arī par sacensību labāko rakstisko darbu.) Jāpiemin, ka otrās vietas ieguvēji Kalvis Vanags un Andris Kaņeps atpalika no uzvarētājiem tikai par vienu tiesneša balsi. Par labāko oratoru tiesa atzina Andri Kaņepu. Noslēgumā īpašu pateicību par finansiālo atbalstu, telpām un lieliskajām balvām uzvarētājiem ir pelnījusi Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, zvērinātu advokātu birojs Baltmane & Bitāns, zvērinātu advokātu birojs Liepa, Skopiņa, Borenius, “Latvijas Vēstnesis”, “Tiesu namu aģentūra”, Biznesa augstskola “Turība”, kā arī Administratīvā rajona un apgabaltiesa. Īpaša pateicība LU Juridiskās fakultātes dekānam Kasparam Balodim, Valststiesību zinātņu katedras vadītājam Ringoldam Balodim un lektoram Jānim Neimanim personiski, kā arī izspēļu kāzusa autoriem un konsultantiem un visiem organizatoriem, bez kuriem šīs izspēles nebūtu bijušas iespējams.

Share