Par startu starptautisko tiesību lietpratēju sacensībās

Katru gadu citā valstī un pilsētā notiek Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesas procesa izspēle (Central and Eastern European Moot Court Competition), kurā komandas no šī reģiona juridiskajām fakultātēm un augstskolām sacenšas Eiropas Savienības tiesību laukā. Starptautiskās tirdzniecības arbitrāžas tiesas procesa sacensības (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot) notiek Vīnē, Austrijā, un arī tajās LU piedalās jau vairākus gadus. Savukārt Telders, starptautisko tiesību tiesas procesa izspēle (Telders International Law Moot Court Competition), pašlaik ir vienīgās sacensības starptautisko publisko tiesību nozarē, kurās piedalījušās komandas no LU. Jāpiebilst, ka šo sacensību iespaidā jau trīs gadus LU JF rīko tiesas procesa izspēles sacensības Latvijas juridiskajām augstskolām, kas līdz šim bijušas veiksmīgas un izraisījušas lielu studentu atsaucību. Telders sacensības šogad, tāpat kā iepriekš, notika Hāgā, Nīderlandes Karalistē, Starptautiskās tiesas telpās Miera pilī (International Court of Justice, the Peace Palace). Līdz ar to var droši apgalvot, ka piemērotāku vietu šādam notikumam atrast nevarētu — Hāgu var viennozīmīgi uzskatīt par starptautiskās justīcijas galvaspilsētu, jo bez Starptautiskās tiesas tur atrodas arī Irānas — ASV Prasījumu tribunāls (Iran–United States Claims Tribunal) un bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskais kara noziegumu tribunāls (International Criminal Tribunal for the former Yugoslavia). Hāga ir arī izraudzīta par vietu, kur tuvā nākotnē tiks izveidota Starptautiskā Krimināltiesa (International Criminal Court) — interesanti, ka šis lēmums tika pieņemts tieši Telders sacensību mutiskās daļas norises laikā. Vēl viens ievērojams notikums šī gada sacensības atšķīra no tām, kas notikušas iepriekšējos gados — šogad Telders sacensības svinēja 25 gadu jubileju. Latvijas Universitāti Telders sacensībās pārstāvēja komanda četru studentu sastāvā — Jūlija Jerņeva un Debora Pāvila no Juridiskās fakultātes 3. kursa un Irēna Makare un Rūdolfs Eņģelis — no 4. kursa. Komandas treneris un arī lielākais palīgs — fakultātes prodekāns un Starptautisko un jūras tiesību katedras lektors Māris Lejnieks. Lai aizstāvētu savas alma mater godu, komanda sava trenera vadībā sacensībām sāka gatavoties jau 2001. gada oktobrī, uzreiz pēc tam, kad bija notikusi komandas dalībnieku atlase no fakultātes studentiem. Īpatnība, kas atšķir šīs sacensības no līdzīgām, ir tā, ka Telders noteikumos ir pieņemts, ka katrs komandas dalībnieks pārstāv vai nu tikai prasītāju, vai arī tikai atbildētāju. Tādēļ arī komandas locekļi sadalījās — Debora un Rūdolfs bija prasītāji, bet Irēna un Jūlija — atbildētāji. Lai lasītājs pats vērtē, vai šāda komandas veidošanas sistēma ir veiksmīga par tiesas procesu sacensībās ierasto, kad katrs komandas dalībnieks pārzina vienu vai vairākus kāzusa jautājumus gan no prasītāja, gan atbildētāja pozīcijām. Raksta autors piezīmē, ka neapšaubāma Telders sistēmas priekšrocība ir tā, ka tas ļauj komandai jau gatavošanās procesa laikā imitēt sacensības, prasītājiem un atbildētājiem uzstājoties kā spēles dalībniekiem trenera priekšā. Līdz šā gada janvāra sākumam notika sacensību kāzusa rakstiskās daļas sagatavošana (katra komanda sagatavoja apmēram 40 lappušu garu rakstisku darbu, no kura 25 lappuses bija veltītas tieši juridiskajai argumentācijai par labu vienai no strīda pusēm). Un strīda puses sacensību kāzusā, kā jau tas pieklājas tiesas procesam starptautiskajā tiesā, bija valstis: Alphaland — kā atbildētāja un the Betan Republic — kā prasītāja. Neraugoties uz mazliet banālajiem abu “valstu” nosaukumiem, strīda būtība bija visai sarežģīta un prasīja augsta līmeņa juridisko izpratni par specifiskiem starptautisko publisko tiesību jautājumiem. Kāzuss šogad sastāvēja no trīs pamatjautājumiem starptautisko publisko tiesību laukā: starptautisko ūdensceļu tiesības, valsts atbildība par starptautiskajām tiesībām pretēju darbību un spēka lietošanas aizliegums starptautiskajās attiecībās. Tā kā arī Latvijas Republika ir starptautisku ūdensceļu valsts, kas saistīti galvenokārt ar Lietuvu, Baltkrieviju un Krievijas Federāciju, arī mums ir aktuāls jautājums par valstu tiesībām un pienākumiem starptautisko ūdensceļu izmantošanā, jo īpaši — pienākums vienai valstij, izmantojot starptautisko ūdensceļu savā teritorijā, nenodarīt kaitējumu kaimiņvalsts apkārtējai videi. Valstu atbildības institūts ir viens no galvenajiem jautājumiem starptautisko publisko tiesību vispārīgajā daļā, un katra valsts ar to var saskarties ne tikai savas rīcības dēļ, bet, kā parādīja šis kāzuss, zināmos gadījumos arī sakarā ar atsevišķu indivīdu prettiesiskām darbībām. Savukārt spēka nepielietošanas princips šobrīd ir aktuāls visā pasaulē, kontekstā ar cīņu pret starptautisko terorismu un humanitārās intervences gadījumiem. Lai gan liels darbs bija ieguldīts rakstisko argumentu izstrādē, sacensību kulminācija, protams, bija mutiskā daļa, kas notika no 11. līdz 13. aprīlim Hāgā. Tad katrs komandas dalībnieks varēja personīgi rādīt savas tiesas oratora spējas, angļu valodā uzstājoties savas strīda puses vārdā un atbildot uz tiesnešu jautājumiem, kuri nereti bija āķīgi, provokatīvi un maldinoši. Te lieti noderēja komandas intensīvais gatavošanās darbs universitātē, kad ar fakultātes atbalstu komandas dalībnieki tika apmācīti arī runas mākslā un ķermeņa valodā. Oratora spējas ir būtisks priekšnoteikums labvēlīgam tiesas lēmumam, jo, lai arī cik juridiski rafinēti būtu puses argumenti, tiesnesis tos uztvers labāk vai sliktāk atkarībā no “ietērpa”, kādā tie tiks pasniegti. Komandas cītīgais darbs vainagojās ar panākumiem, un kopvērtējumā Latvijas Universitāte sacensībās ieguva devīto vietu divdesmit piecu Eiropas valstu komandu konkurencē, apsteidzot arī komandas no Anglijas, Šveices, Somijas un Nīderlandes. Šis ir labākais kopvērtējuma rezultāts Latvijas komandai Telders sacensībās, kāds līdz šim sasniegts, un, cerams, dos iedvesmu nākamo gadu komandu pārstāvjiem tiekties uz vēl augstākiem mērķiem un, iespējams, kā finālistiem uzstāties Lielajā justīcijas zālē (Great Hall of Justice), kur katru gadu notiek fināla spēle šajās sacensībās. Taču jau šis rezultāts norāda uz to, ka Latvijas Universitātē starptautiskās publiskās tiesības tiek pasniegtas profesionāli un mūsu studenti ir spējīgi parādīt Eiropas un pasaules līmeņa zināšanas šajā tiesību nozarē. Komandas dalībnieki vēlas pateikties par sniegto finansiālo atbalstu Sorosa fondam–Latvija un LU JF, ar kuras palīdzību komandas dalībnieki guva iespēju gatavošanās darbā izmantot jaunāko tiesību literatūru par starptautiskajām ekoloģiskajām un ūdensceļu tiesībām un spēka lietošanas aizlieguma principu starptautiskajās tiesībās. Visbeidzot, lai šis raksts ir aicinājums arī citiem studentiem paralēli ikdienas studiju gaitām izmēģināt savus spēkus arī starptautisko publisko tiesību nozarē, kas ir ļoti sarežģīta, bet arī aizraujoša jurisprudences joma.