Pavadot apmaiņas studiju semestri Novēģijā

Pašpārliecinātību vēl joprojām uzkurināja gandarījums par veiksmīgi un ātri nokārtoto ziemas sesiju tepat Latvijas Universitātē, tāpēc arī gaidāmais rudens semestris ar dubultu kursu skaitu vēl šķita pavisam tāls un neaizsniedzams. Juristiem piemītošo skepsi atstāju mājās un perfekto bildi nekas nespēja sabojāt. No visa piedāvāto universitāšu bagātīgā klāsta es izvēlējos Bergenas Universitāti, kas ir viena no labākajām augstskolām ne tikai Norvēģijā, bet arī Eiropā. Draugi smējās, ka izvēlēties studēt valstī, kurā nokļūšana praktiski iespējama tikai ar lidmašīnu, ir “esenciāla Jūlija” – tieši tā iemesla dēļ, ka man ir paniskas bailes no lidošanas. Tas nekas – jurists vieglus ceļus nemeklē. No visiem pārējiem neskaitāmajiem iemesliem, kāpēc izvēlēties studēt tieši tur, lielāko lomu nospēlēja neparastais studiju apjoms – visa semestra laikā man nācās kārtot tikai 3 kursus, no kuriem viens bija vērts divas trešdaļas no visa semestrī apgūstamā apjoma. Mans mērķis bija apgāzt radušos iespaidu, ka Erasmus studenti neko nedara, un veltīt laiku, lai tiešām padziļināti izpētītu katru no tiesību nozarēm, ko biju nolēmusi studēt šajā pusgadā. Protams, ja es šajā stāstījumā runātu tikai par mācībām, neviens neticētu, ka es vispār devos apmaiņas studijās. Pirmajās nedēļās atbraucējus, kuri bija nepilni 130 tikai Juridiskajā fakultātē vien, sagaidīja dažādi ievadpasākumi: gan iespējas tuvāk sadraudzēties citam ar citu, gan noderīgi pasākumi ap un par fakultāti un dažādām studentu organizācijām Bergenā. Tiekot izrautai no sava ierastā dzīves ritma, kurā aptuveni 20 stundas diennaktī tika pavadītas darbos, vismaz sākotnēji centos iesaistīties itin visur – lokālajā studentu pašpārvaldē, ELSA Bergen, "Amnesty International" jauniešu grupā, vietējā studentu klubā. Tā, protams, arī ir opcija, tomēr beigās nonācu pie secinājuma, ka Erasmus dzīve notiek savādākā straumē un sevis paša labad ar to būtu jāsamierinās. Visgrūtāk bija pierast pie nodarbību grafika, kas mainījās teju katru nedēļu un atstāja neiedomājami daudz brīvā laika – dažreiz lekcijas nenotika pat divas nedēļas no vietas. Mazo lekciju skaitu bija jāatspēko ar patstāvīgā darba stundām. Kas attiecas uz brīvo laiku, ar tā novirzīšanu patīkamā un produktīvā gultnē Bergenā nav vispār nekādu problēmu. Pilsētu ieskauj septiņi pauguri, no kuriem augstākais ir 643 metrus virs jūras līmeņa augsts, tātad ir viegli iedomāties par kādiem “pauguriem” iet runa. Starp citu, tieši šajā sešsimt metru augstajā, mežiem ieskautajā masīvā es pamanījos apmaldīties nepilnu pusmēnesi pēc atbraukšanas Norvēģijā. Lai cik traģiski varētu beigties šis stāsts, par laimi Bergenai esot kārtīgai tūristu pilsētai ar norādēm un kartēm uz katra soļa, pat ar tik smagā pakāpē piemītošu topogrāfisku muļķību kā man, ir iespējams izkulties ārā no jebkuras vietas. Bez kalniem un fjordiem, un mežiem, un brīnišķīgās dabas, Bergena ir īstā vieta, kur doties kultūras cienītājiem. Daudziem zināms, ka tur var apskatīt norvēģu mākslinieka Edvarda Munka oriģināldarbus, bet mākslas pazinēji būs patīkami pārsteigti ar mazo, moderno mākslas galeriju daudzumu un klāstu šajā pilsētā. Tāpat Bergena priecē ar iespēju apmeklēt slavenā komponista, romantisma pārstāvja Edvarda Grīga mājvietu, kam par godu ir arī nosaukta pilsētas galvenā koncertzāle Grieghallen, kura kalpo par mājām Bergenas Filharmoniskajam orķestrim. Bergena arī tiek uzskatīta par Norvēģijas ielu mākslas galvaspilsētu, tāpēc redzēt grafiti uz perfekti skaistu ēku celtnēm nav nekāds pārsteigums: pilsētas dome pat ir izstrādājusi rīcības plānu ielu mākslas aizsardzībai. Bergena ir īsta studentu pilsēta un vēl jo vairāk apmaiņas studentu pilsēta. Pirmajā ievadlekcijā Juridiskās fakultātes dekāns uzsvēra, ka ar katru gadu starptautisko studentu skaits pieaug un fakultāte dara visu iespējamo, lai cilvēkiem studiju periods Bergenā būtu patīkams un atmiņā paliekošs. Un patiesi, visas problēmas, ar ko nācās saskarties savā prombūtnes laikā, Bergenas Universitātes darbiniekiem bija atrisināmas piecu minūšu laikā. Var strīdēties par to, cik noderīgi ir pavadīt pusgadu prom no savas universitātes, it īpaši studējot jurisprudenci, tomēr es piekritīšu viedoklim, ka galvenā vērtība no Erasmus studijām ir nevis iegūtais kredītpunktu skaits vai kursu daudzums, bet gan pieredze. Visas pūles, kas tiek ieguldītas, gatavojoties mobilitātes periodam un pēc tam apgūstot iekavēto, var uztvert kā milzīgu saņemšanos izkāpt no savas komforta zonas un iet pret straumi iekšā pārmaiņās. Un tam nevajag būt gatavam vai gaidīt īsto brīdi – vienkārši jāiet un jādara.