Absolvente aicina izmantot Erasmus+ prakses iespējas ārvalstīs

Domāju, ka katrs, kurš interesējas par iespējām doties kādā apmaiņas programmā, jau zina, ka tā ir lieliska iespēja uzlabot savas svešvalodu zināšanas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, apgūt dažādas iemaņas un piedalīties dažādos pasākumos, kas nav pieejami Latvijā. Taču vēl svarīgāk ir tas, cik ļoti šāda pieredze ļauj katram pilnveidot un izaicināt sevi. Kā atrast prakses vietu? Manā gadījumā es paļāvos uz to, ka strādāju kopā ar cilvēkiem, kuri saskata vērtību katrā darbiniekā un ir ieinteresēti savu darbinieku izaugsmē. 2014. gada sākumā es sāku strādāt zvērinātu advokātu birojā COBALT, un ņemot vērā, ka birojs ikdienā sadarbojas ar daudziem citiem ārvalstu birojiem, es nolēmu lūgt biroja partneriem ieteikumu prakses vietai. Tā es atradu prakses vietu ROSCHIER birojā Stokholmā, Zviedrijā, kas ir viens no COBALT sadarbības partneriem. Es iesaku arī citiem uzdrošināties, meklēt un braukt arī tad, ja jums jau ir darbs – labam darba devējam ir svarīgi, lai viņa darbinieki būtu kvalificēti un zinoši. Ja darba devēja attieksme ir pretēja – varbūt vēl neesat atradis īsto darba devēju. Stokholmā es ierados dienu pirms prakses uzsākšanas, lai varētu iekārtoties un atrast, kur atrodas birojs. Man paveicās ar to, ka dzīvoju pilsētas centrā, un arī birojs atradās centrā, tādēļ visur varēju pārvietoties ar kājām. Pirmajā prakses dienā, kad ierados birojā, mani sagaidīja smaidīgie zviedru kolēģi, un manā darbavietā jau bija sagatavota plāksnīte ar manu vārdu. Pirmās dienas programmu man atsūtīja jau iepriekš, un visa diena tika aizvadīta, iepazīstoties ar jaunajiem kolēģiem, datorsistēmām, biroja telpām, utt. Likās iespaidīgi, ka viņi ir tik ļoti pārdomājuši manu ierašanos, taču iepazīstot zviedru kultūru, sapratu, ka punktualitāte un precizitāte ir viena no zviedru raksturiezīmēm. ROSCHIER birojā darbinieku apmaiņa nav retums, jo regulāri notiek darbinieku apmaiņa starp ROSCHIER Helsinku un Stokholmas birojiem, ar COBALT birojiem un citiem ārvalstu birojiem. Tā kā birojs darbojas gan Somijā, gan Zviedrijā, biroja darba valoda ir angļu. Arī liela daļa klientu darbu birojā ir veicama angļu valodā, jo ROSCHIER apkalpo daudzus ārzemju klientus, līdz ar to man nesagādāja grūtības tas, ka nezināju zviedru valodu. Vēl jo vairāk – pati biju pārsteigta par to, ka prakses laikā nācās pielietot arī manas krievu un latviešu valodas zināšanas dažādu due diligence projektu ietvaros. Pat vairākkārt! ROSCHIER birojā es darbojos intelektuālā īpašuma un tehnoloģiju prakses grupā. Veicamie darbi bija visdažādākie – juridiskā izpēte par datu aizsardzības regulējumu, dalība due diligence projektos ( gan piedaloties intervijās ar uzņēmumu vadību, gan caurlūkojot dažādus līgumus), protams, arī līgumu sastādīšana un dažādu intelektuālo īpašumu strīdu risināšana, piemēram, kad ar reģistrētas preču zīmes tiesībām var vērsties pret domēna lietotāju, lai novērstu preču zīmju tiesību pārkāpumu. Prakses laikā es piedalījos dažādās apmācībās – gan tādās, kas noritēja tikai Stokholmas birojā, gan tādās, kas vienlaicīgi noritēja gan Stokholmā, gan Helsinkos. Parasti vecākie biroja juristi vadīja apmācības biroja jaunākajiem juristiem. Stokholmas un Helsinku apmācības noritēja video konferences veidā, kurā vairāki kolēģi no katra biroja uzstājās ar prezentācijām. Ņemot vērā, ka praksē devos otrajā studiju gadā, daļu laika es veltīju arī maģistra darba izstrādei. Vienā no pirmajām prakses dienām pastāstīju par sava maģistra darba tēmu vienam no biroja vecākajiem juristiem, un viņš uzreiz bija gatavs sarunāt man tikšanos ar kādu viņam zināmu pētnieku, kurš varētu palīdzēt mana pētījuma veikšanā. Maģistra darbu es rakstīju par hipersaites publicēšanu kā iespējamu autortiesību pārkāpumu, un šo tēmu plaši ir pētījis Upsalas universitātes doktorants Kacper Szkalej, ar kuru es tikos Upsalas universitātē un pārrunāju sava darba plānu. Latvijā šī tēma ir ļoti maz pētīta, taču Zviedrijā tā bija un joprojām ir ļoti aktuāla, ņemot vērā, ka pirmie prejudiciālie jautājumi par šo tēmu Eiropas Savienības tiesai ir nākuši tieši no Zviedrijas tiesām. Tādā veidā man izdevās padarīt manu laiku praksē vēl produktīvāku nekā iecerēts. Ļoti interesanti bija iepazīt arī zviedru darba kultūru. Katru nedēļu birojā notika kopīgas pusdienas, pieņemšanas pēc konferencēm vai citi pasākumi. Viens no interesantākajiem pasākumiem bija fotogrāfiju izstāde birojā, kurā paši fotogrāfi stāstīja par saviem darbiem. Un, protams, katru piektdienu pēcpusdienā viss birojs sanāca kopā uz fika – tā ir zviedru tradīcija, kad darbinieki socializējas un iedzer kafiju kopā ar tradicionālajām smalkmaizītēm. Decembrī Zviedrijā svin arī Lūcijas dienu, kas ir viena no skandināvu tradīcijām. Šajā dienā birojā tiek ievērota tradīcija – jaunākie biroja darbinieki tērpjas Lūcijas tērpā (baltā tērpā ar sveču vainagu galvā) un apdzied biroju aicinājumā uz svētku fika. Arī visā pilsētā tiek svinēti šie svētki, jo īpaši Skansen brīvdabas muzejā, kur norit svētku koncerts un dažādi tradicionāli pasākumi, kā arī pilsētas centrā, kur cauri pilsētai karietē brauc Svētā Lūcija. Stokholma ir vienreizēja vieta ne tikai darba vides dēļ, bet arī pati pilsēta ir ļoti skaista, un tajā katrs var atrast sev interesējošu nodarbi. Praksē es ierados viena, taču jau pirmajā nedēļā iepazinos ar jauniem cilvēkiem no visdažādākajām valstīm, kurus joprojām varu saukt par saviem draugiem. Stokholmā ir ļoti internacionāla vide, un atrast citus cilvēkus, kas arī uz Stokholmu ir ieradušies vieni, ir ļoti vienkārši. Gan zviedru, gan citu tautu kultūru iepazīšana padarīja manu praksi vēl interesantāku un, manuprāt, tieši tādēļ prakse ārzemēs ir daudz vērtīgāka, kā prakse Latvijā, kas izieta tikai “ķeksīša pēc”. Jāpiemin, ka pieteikšanās procesā ļoti palīdzēja fakultātes pretimnākošais personāls un pasniedzēji, jo īpaši metodiķe Ligita Svikle, kura palīdzēja saskaņot prakses datumus un sagatavot nepieciešamos dokumentus. Šķiet, ka pilnībā saprast apmaiņas programmu vērtību var vienīgi izejot tam cauri. Manuprāt, vislabākā sajūta pēc Erasmus prakses ir tā, ka katrs nākamais solis liekas nieks, jo drosme kļūst par Tavu ikdienu. Pēc darba ārzemēs rodas pārliecība, ka viss ir sasniedzams – ir tikai jāiet, jāmēģina un gala rezultātā noteikti izdosies sasniegt vēlamo. Tādēļ iesaku katram nevilcināties un izmantot šo iespēju.