Latvijas Universitātes jaunie juristi demonstrē savas zināšanas ANO Starptautiskajā tiesā

Papildus tam, trīs komandas biedri ierindojās labāko oratoru topā starp vairāk kā simts dalībniekiem, attiecīgi Ingus Meimers ieguva 8. vietu, Toms Vilnis – 12. vietu un Kristiāna Viļuma – 25. vietu. Tiesu izspēles kāzuss šogad bija saistīts ar aktuālu starptautisko tiesību apakšnozari – bēgļu tiesībām, kas mijās kopā ne tikai ar jūras tiesībām un jautājumu par valsts amatpersonu imunitāti, bet arī šo tiesību politiskajiem aspektiem. Kāzusa fabula īsumā – situācija norisinājās iedomātā reģionā, Ziemeļu kontinentā atrodas Esperija un Oinotrija, Dienvidu kontinentā – Vestija un Ionija. Abus kontinentus atdala elipses formas jūra. Esperija savās ekonomiskajās problēmās vaino pilsoņus, kuru etniskā dzimtene ir Vestija. Vajāšanas rezultātā vairāk nekā 10 000 no šiem pilsoņiem zaudē visu savu mantu. Bagāta Oinotrijas iedzīvotāja nolemj rīkoties, un kopā ar 84 Oinotrijas pilsoņiem (bēgļiem) dodas meklēt patvērumu Dienvidu kontinentā pāri jūrai. Taču, kamēr jahta ar bēgļiem atrodas atklātajā jūrā, to aiztur Ionijas kara kuģis, pamatojoties uz ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 105. pantu – aizdomas par pirātismu. Lai arī jahta nav saistīta ar pirātismu, Ionijas kuģa kapteinis piemēro Ionijas nacionālo imigrācijas regulējumu un piespiež jahtu atgriezties Oinotrijā. Ņemot vērā, ka jahtas kapteine pretojās pavēlēm, Ionijas kuģa kapteinis iesita viņai, kas izraisīja smagu veselības kaitējumu, ieslēdza jahtas kapteini slēgtā telpā uz 24 stundām un draudēja viņu tur turēt līdz brīdim, kamēr pakļausies viņa pavēlēm. Esperija šo nodarījumu kvalificēja kā spīdzināšanu un aizturēja Ionijas kuģa kapteini atvaļinājuma laikā Esperijas teritorijā. 84 Oinotrijas pilsoņi (bēgļi) tika pakļauti turpmākai vajāšanai. Izspēles gaitā dalībnieki apskatīja būtiskus starptautisko publisko tiesību jautājumus, kas skar valsts amatpersonu funkcionālo imunitāti gadījumos, kuros tiek pārkāptas jus cogens normas, erga omnes un erga omnes partes iedarbību uz kuģošanas brīvību un bēgļu izraidīšanas vai atgriešanas aizliegumu (non-refoulement), kā arī prasības pamatotību bez kuģa karogvalsts dalības strīdā. Sacensībās ar saviem spēkiem mērojās 24 Eiropas valstu komandas. Latvijas komanda kopumā sacentās četras reizes – pret Bulgāriju, Zviedriju, Nīderlandi un Somiju. Jāmin, ka Latvijas komanda sacensībās startēja pārliecinoši un spēja atbildēt gan uz tiesnešu uzdotajiem jautājumiem, gan meistarīgi atspēkot pretinieku minētos argumentus. Šogad sacensību uzvarētāju laurus pelnīti plūca Ukrainas komanda, kura parādīja lieliskas zināšanas un sagatavotību savu argumentu prezentēšanā. Jāmin, ka Latvijas komandu vienā no izspēlēm tiesāja pats kāzusa autors. Sacensību brīvajā laikā dalībnieki tikās kopīgās vakariņās, kuru laikā komandas varēja iepazīties savā starpā, uzzināt par jau aizvadītajām spēlēm un vienkārši izbaudīt sacensību draudzīgo un pozitīvo gaisotni. Ne tikai komandu dalībnieki un treneri, bet arī tiesneši piedalījās kopīgajos pasākumos un sniedza savu vērtējumu par komandu uzstāšanos, kas bija ļoti patīkami un īpaši noderīgi turpmākai dalībai izspēlēs. Pirms lielā fināla ANO Starptautiskās tiesas mājvietā Miera pilī komanda tikās ar Leidenes mēru, kurš paziņoja desmit labākās komandas, tai skaitā Latvijas komandu un arī finālistus, kuri nākamajā dienā cīnījās par sacensību uzvarētāja godu. Komandas dalībnieki izsaka pateicību LU Juridiskajai fakultātei par iespēju piedalīties šajās sacensībās. Vislielāko pateicību izsakām komandas trenerim LU JF Starptautisko un Eiropas tiesību katedras lektoram Mārim Lejniekam, kurš ne tikai atbalstīja komandu grūtos brīžos, bet arī motivēja un iedvesmoja sasniegt vislabākos rezultātus. Komanda pateicas visiem, kas palīdzēja sagatavoties izspēles sacensībām, sniedzot padomus un tiesājot treniņu izspēles, Rutai Vītiņai par palīdzību runas mākslas pilnveidošanā, kā arī Latvijas Republikas vēstniecei Nīderlandē Ilzei Rūsei par veltīto laiku un sirsnīgo uzņemšanu Latvijas Republikas vēstniecībā Hāgā, Nīderlandē.