Academic Centre
Šī gada kāzuss aptvēra Eiropas Savienības (ES) tiesībās aktuālus un politiski jutīgus jautājumus, kas saistīti ar ES pilsonību, sociālajiem pabalstiem un trešo valstu pilsoņu tiesībām ES. Lielākā kāzusa daļa bija saistīta ar tā saucamo „pabalstu tūrismu”. Proti, 2004. un 2007. gadā ES pievienojās ievērojams skaits jaunu dalībvalstu, kā rezultātā šo dalībvalstu pilsoņi sāka aktīvi realizēt savas brīvas pārvietošanās tiesības, dodoties uz citām, finansiāli labākā stāvoklī esošām ES dalībvalstīm, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Kāzusā šis fenomens tika aplūkots no diviem skatupunktiem. Pirmā kāzusa daļa apskatīja problēmu no to dalībvalstu perspektīvas, kuru iedzīvotāji dodas prom uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Šīs valstis vēlas novērst „smadzeņu aizplūšanu” (brain drain) – situāciju, kurā talantīgākie darbinieki pamet savu izcelsmes valsti, lai strādātu citā - turīgākā un iespējām bagātākā ES dalībvalstī. Savukārt otrā kāzusa daļa apskatīja problēmu no „uzņemošo” dalībvalstu perspektīvas, kuru ekonomika tiek apgrūtināta „pabalstu tūrisma” dēļ, proti, ja uz tām dodas ne vien citu valstu darbinieki, bet arī pilsoņi, kas vēlas izmantot šo finansiāli attīstītāku valstu nodrošināto sociālos pabalstus.
Arī pārējie kāzusā iekļautie temati bija ne mazāk aktuāli. Kāzusa trešā daļa skāra trešās valsts pilsoņa tiesības palikt ES pēc laulības šķiršanas ar ES pilsoni, kurš ir beidzis īstenot savas brīvas pārvietošanās tiesības. Visbeidzot, kāzusa ceturtajā daļā bija aplūkota ES Pamattiesību hartas ietekme uz dalībvalsts noteiktu aizliegumu cietumniekiem piedalīties nacionālajās un ES Parlamenta vēlēšanās.
Gatavošanās process bija visai saspringts, jo no kāzusa publicēšanas līdz izspēles sākumam bija tikai aptuveni trīs mēneši. Tomēr komanda veiksmīgi prata organizēt laiku un sagatavot ne vien kvalitatīvus kāzusa rakstiskos risinājumus, bet arī runas, kuras atzinīgi novērtēja izspēles tiesneši – akadēmiķi un juristi, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar ES tiesībām.
LU komandai kopumā bija iespēja piedalīties sacensību atlases kārtā un pusfinālā. Katrā no kārtām bija jāuzstājas divas reizes – vienu reizi kā pieteicējam, otru reizi kā atbildētājam. Lomas bija sadalītas tādā veidā, ka katrs komandas dalībnieks runāja no abām pusēm. Atlases kārtā komanda sacentās ar Slovēnijas un Krievijas komandām, savukārt pusfinālā ar Čehijas un Bulgārijas komandām. Vērā ņemams fakts ir, ka LU komanda atlases kārtā, kuru tiesāja ģenerāladvokāte Eleonora Šarpstone, uzvarēja Slovēnijas komandu, kura beigās kļuva par sacensību uzvarētāju. Diemžēl pusfinālā komandai neizdevās savākt nepieciešamo punktu skaitu, lai kvalificētos finālam. Rezultātā komanda noslēdza izspēli ar augsto ceturto vietu. Papildus tam I. Vaļko bija viena no pieciem izspēles dalībniekiem, kas ieguva oratora balvu „Speaker’s Prize” par lielisku individuālo runas sniegumu.
Komandas dalībnieki pateicas LU Juridiskajai fakultātei par iespēju piedalīties šajā izspēlē. Tāpat izsakām vislielāko pateicību komandas trenerim Arnim Bukam, kā arī trenerēm Kristīnei Markus un Anastasijai Zankovičai, kuras nesavtīgi ziedoja savu brīvo laiku, lai palīdzētu komandai ar zināšanām un pieredzi, kuru pašas ir ieguvušas, piedaloties starptautiskajās tiesu procesu izspēlēs. Komanda pateicas visiem, kas palīdzēja sagatavoties sacensībām, sniedzot padomus un tiesājot treniņu izspēles – Mārim Lejniekam, Kristofam Šēvem, Edmundam Brokam, Kristīnei Dupatei, Guntai Bambānei, Lolitai Bērziņai un Mārtiņam Birģelim. Pateicamies arī Rutai Vītiņai par palīdzību runas mākslas pilnveidošanā.
, kurā Latvijas Universitāti (LU) pārstāvēja četri Juridiskās fakultātes studenti – Aleksandra Bazarova, Ilga Vaļko, Ingus Meimers un Ēriks Krēsliņš. Komanda veiksmīgi aizstāvēja savas pozīcijas, gan pārliecinoši prezentējot savu viedokli, gan atbildot uz nerimstošajām tiesnešu jautājumu straumēm, tādējādi iekļūstot pusfinālā un ieņemot augsto 4.vietu starp visām izspēles dalībnieku komandām.){kind=link}