Academic Centre
Sacensību kāzusa galvenie problēmjautājumi bija saistīti ar vienu no pašreiz tiesību sfērā nozīmīgākajiem starptautisko publisko tiesību jautājumiem, kas ir nonācis valstu viedokļu krustugunīs, ne tikai skatoties caur tiesību, bet arī caur politikas prizmu, proti, valstu atdalīšanos. Kāzusa problēma lielā mēra bija saistīta ar Krimas notikumu atspoguļojumu, papildus ietverot arī jautājumus par starptautiskas konvencijas interpretēšanu attiecībā uz tās izbeigšanas mehānisma piemērošanu.
Gan Agnostika, gan Reverentija bija kolonijas vienai no varenākajām impērijām, kura tām piešķīra neatkarību 1925. gadā. Tā kā Agnostikas teritorijā bija iegūstams Reverentijas kultūrā tik ļoti nozīmīgais minerāls "martīts", kuram 1938. gadā nebija cita lietojuma kā vien reverentiešu tradicionālajā medicīnā, abas valstis noslēdza starptautisku līgumu, ar kuru Agnostika faktiski piešķīra Reverentijai tiesības iegūt tās teritorijā esošo minerālu, par to saņemot simbolisku samaksu. 2011. gadā negaidīti tika atklāts, ka šim minerālam tomēr ir nozīmīgas ārstējošas īpašības, kas lika tā vērtībai desmitkāršoties. Lai gan sākotnēji līgums starp Agnostiku un Reverentiju tika noslēgts, lai nodrošinātu šī minerāla pieejamību tikai radicionālajiem lietotājiem, Reverentija sāka to eksportēt, nodrošinot necerētu peļņu.
Agnostika, nevēloties turpināt sev neizdevīgās līgumsaistības, vienpusēji izbeidza līgumu, uz ko Reverentija reaģēja ar pilnīgu martīta ieguves iekārtu sabotāžu. Nespējot nodrošināt martīta ieguvi iepriekšējos apjomos, Agnostika bija spiesta ierobežot martīta glabāšanu un ieguvi, kas izraisīja plašus protestus Agnostikas austrumu provincē. Tā kā Agnostikas austrumu provincē aptuveni 70%
iedzīvotāju bija etniskie reverentieši, protestu rezultātā Agnostikas austrumu province, kas iepriekš bija atsevišķs Agnostikas valsts federālais reģions, rīkoja referendumu par reģiona atdalīšanos. Referendumā, balsojot tikai Agnostikas austrumu provinces iedzīvotājiem, tika izlemts par atdalīšanos, kas neilgi pēc šī balsojuma apstiprināšanas Agnostikas austrumu provinces valdībā, radīja jaunizveidotas valsts inkorporēšanu blakus esošajā Reverentijā. Sacensību dalībniekiem bija jāpievēršas diviem būtiskiem aspektiem, proti, jautājumam par atsevišķa reģiona atdalīšanās leģitimitāti un de facto sekām starptautiskajās tiesībās, kā arī minētās konvencijas vienpusējās izbeigšanas leģitimitātei un atbilstībai starptautisko paražu tiesību normām. Šī gada sacensības bija apjomīgākās jebkad notikušās, jo sacensībās piedalījās vairāk nekā 600 komandas no vairāk nekā 90 valstīm. Fināla sacensībās Vašingtonā piedalījās 128 komandas no 87 valstīm. Katrai komandai bija jāpiedalās četrās pamatsacensību izspēlēs, kurās divreiz jāuzstājas kā pieteicējiem un divreiz kā atbildētājiem. Pēc tam 32 labākās komandas uzsāka izslēgšanas kārtas izspēles, kas beidzās ar uzvarētāju komandas noskaidrošanu fināla izspēlē. Latviju pārstāvošajā LU komandā pieteicēju pusi pārstāvēja A.Šimkus un A.Rumpa, savukārt atbildētājus pārstāvēja L.Reneslāce un J.Sarāns. Sacensībās LU komanda sacentās ar Argentīnas, Krievijas, Palestīnas un Kazahstānas komandām. Komanda izcīnīja divas uzvaras, kas diemžēl nebija pietiekami, lai kvalificētos izslēgšanas spēļu kārtai. Papildus tam J.Sarāns ieguva augsto 48.vietu no vairāk nekā 500 dalībniekiem labāko oratoru individuālajā vērtējumā. Sacensību noslēgumā komanda ieguva 57.vietu. Lai palīdzētu labāk sagatavoties fināla izspēlēm, tām Eiropas reģiona komandām, kurām nebija nacionālās atlases, bija iespēja piedalīties Jessup Eiropas kausā Budapeštā no 5. līdz 7.martam. Pateicoties ZAB "Sorainen" un LU Juridiskās fakultātes atbalstam, sadraudzības kausā piedalījās arī LU komanda, kurai tas bija lielisks treniņš pirms fināla izspēlēm Vašingtonā. Jessup Eiropas kausā A.Šimkus ieguva augsto 2. vietu labāko oratoru vērtējumā, savukārt J.Sarāns un A.Rumpa dalīja 6. vietu. Komandas dalībnieki vēlas pateikties LU Juridiskajai fakultātei par iespēju piedalīties šajās sacensībās. Tāpat izsakām vislielāko pateicību komandas trenerim, LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību katedras lektoram Mārim Lejniekam, kura neatlaidīgais darbs un entuziasms astoņu mēnešu garumā motivēja komandu tiekties pēc rezultātiem. Komanda pateicas visiem, kas palīdzēja sagatavoties izspēles finālsacensībām, sniedzot padomus, tiesājot treniņu izspēles, sagādājot teorētisko literatūru, kā arī Rutai Vītiņai par palīdzību runas mākslas pilnveidošanā.
iedzīvotāju bija etniskie reverentieši, protestu rezultātā Agnostikas austrumu province, kas iepriekš bija atsevišķs Agnostikas valsts federālais reģions, rīkoja referendumu par reģiona atdalīšanos. Referendumā, balsojot tikai Agnostikas austrumu provinces iedzīvotājiem, tika izlemts par atdalīšanos, kas neilgi pēc šī balsojuma apstiprināšanas Agnostikas austrumu provinces valdībā, radīja jaunizveidotas valsts inkorporēšanu blakus esošajā Reverentijā. Sacensību dalībniekiem bija jāpievēršas diviem būtiskiem aspektiem, proti, jautājumam par atsevišķa reģiona atdalīšanās leģitimitāti un de facto sekām starptautiskajās tiesībās, kā arī minētās konvencijas vienpusējās izbeigšanas leģitimitātei un atbilstībai starptautisko paražu tiesību normām. Šī gada sacensības bija apjomīgākās jebkad notikušās, jo sacensībās piedalījās vairāk nekā 600 komandas no vairāk nekā 90 valstīm. Fināla sacensībās Vašingtonā piedalījās 128 komandas no 87 valstīm. Katrai komandai bija jāpiedalās četrās pamatsacensību izspēlēs, kurās divreiz jāuzstājas kā pieteicējiem un divreiz kā atbildētājiem. Pēc tam 32 labākās komandas uzsāka izslēgšanas kārtas izspēles, kas beidzās ar uzvarētāju komandas noskaidrošanu fināla izspēlē. Latviju pārstāvošajā LU komandā pieteicēju pusi pārstāvēja A.Šimkus un A.Rumpa, savukārt atbildētājus pārstāvēja L.Reneslāce un J.Sarāns. Sacensībās LU komanda sacentās ar Argentīnas, Krievijas, Palestīnas un Kazahstānas komandām. Komanda izcīnīja divas uzvaras, kas diemžēl nebija pietiekami, lai kvalificētos izslēgšanas spēļu kārtai. Papildus tam J.Sarāns ieguva augsto 48.vietu no vairāk nekā 500 dalībniekiem labāko oratoru individuālajā vērtējumā. Sacensību noslēgumā komanda ieguva 57.vietu. Lai palīdzētu labāk sagatavoties fināla izspēlēm, tām Eiropas reģiona komandām, kurām nebija nacionālās atlases, bija iespēja piedalīties Jessup Eiropas kausā Budapeštā no 5. līdz 7.martam. Pateicoties ZAB "Sorainen" un LU Juridiskās fakultātes atbalstam, sadraudzības kausā piedalījās arī LU komanda, kurai tas bija lielisks treniņš pirms fināla izspēlēm Vašingtonā. Jessup Eiropas kausā A.Šimkus ieguva augsto 2. vietu labāko oratoru vērtējumā, savukārt J.Sarāns un A.Rumpa dalīja 6. vietu. Komandas dalībnieki vēlas pateikties LU Juridiskajai fakultātei par iespēju piedalīties šajās sacensībās. Tāpat izsakām vislielāko pateicību komandas trenerim, LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību katedras lektoram Mārim Lejniekam, kura neatlaidīgais darbs un entuziasms astoņu mēnešu garumā motivēja komandu tiekties pēc rezultātiem. Komanda pateicas visiem, kas palīdzēja sagatavoties izspēles finālsacensībām, sniedzot padomus, tiesājot treniņu izspēles, sagādājot teorētisko literatūru, kā arī Rutai Vītiņai par palīdzību runas mākslas pilnveidošanā.
, kurās Latviju pārstāvēja četri Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes studenti – Anrijs Šimkus, Linda Reneslāce, Agneta Rumpa un Jānis Sarāns.){kind=link}