Kāpēc doties apmaiņas studijās? Pieredzes stāsts

Tieši pirms gada šajā dienā devos uz Bergenu Norvēģijā. Lidojot rietumu virzienā, ceļo arī laikā – vienu stundu atpakaļ. Ceļā no lidostas uz Bergenas centru tik skaļi sajūsminājos par klinšaino ainavu, ka svešinieks blakus skaidrā latviešu valodā paskaidroja, ka vēl jau neko neesmu redzējusi, un īstais skaistums ir pilsētas centrā. Latviešu mēle še nav retums, jo mūsējos vilina iespēja nopelnīt vairāk kā mājās. Mani šai virzienā doties motivēja skandināvu kultūra un daba. Ne velti, jo Bergena ir viena no skaistākajām vietām pasaulē: vienkāršo pilsētiņu ieskauj 7 pauguri (pēc norvēģu standarta, bet kalni latviešu izpratnē), un no visām pusēm apskalo Ziemeļu Ledus okeāna fjordi. Pirmo dažu nedēļu laikā studentu organizācijas gādāja neskaitāmas iespējas atbraucējiem sapazīties un sadraudzēties. Nav svarīgi, vai pasākuma galvenā tēma bija bezmaksas picas vai pārgājiens – vismaz sākumā piedalījos teju visur. Atklāju norvēģu nacionālo sporta veidu, kas šai gadījumā nav Ziemas olimpiskajās spēlēs, bet gan kafejnīcās. Kā izrādās, Norvēģijā ļoti populāras ir viktorīnas. Vienā no tādām atradu draugus visam atlikušajam semestrim. Kas gan var būt labāks attiecību sākums par kopēju uzvaru? Jau pirmajās nedēļas nogalēs bija pat jāizvēlas, kurus pasākumus apmeklēt. Centos uzturēt līdzsvaru starp prieku, veselību un kultūru. Tā par nedēļas normu varētu uzskatīt sestdienas vakara ballīti un atspirdzinošu svētdienas pārgājienu kalnos. Turklāt izmantoju izdevību klātienē skatīt Edvarda Munka gleznas un apmeklēt Edvarda Grīga mājvietu. Bet, protams, dzīvā kultūra manā skatījumā ir ne mazāk būtiska, tādēļ iesaistījos studentu organizācijā, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt studentu dzīves ne-akadēmisko pusi. Konkrētāk, nodrošināt studentu kluba darbību. Norvēģijas studentu pilsētās studenti pēc brīvprātīgo darba principa darbojas kluba kafejnīcas, bārā un pat kluba apsargu lomās. Kā atalgojumu organizācija regulāri rīkoja saliedēšanās vakarus. Šādā veidā man izdevās iepazīties arī ar vietējiem studentiem, kas nebūt nav viegli, jo mentalitātes ziņā norvēģi ir tikpat pretimnākoši un draudzīgi kā latvieši. Stāstīju, ka latviešu students par piedāvājumu strādāt kafejnīcā bez maksas labākajā gadījumā pasmietos. Tomēr mēnesim ir arī tumšā puse. Kā mums stāstīja ievadpasākumā: „Norvēģija ir eksperiments tam, kas notiek, ja nauda vairs nav problēma.” Tas nenozīmē, ka nav citu grūtību. Piemēram, Bergenā ir skaists parks, kurā Mērfija likumu vārdā iemaldījos vienā no pirmajām dienām, lai aptvertu, ka šī bija tā vieta, par ko brīdināja, lai neapmeklē vienatnē. Salīdzinot ar Rīgas bēdīgākajiem rajoniem gan nebija tik baigi; alkohola sagrautu cilvēku Bergenā bija maz. Bet narkotikas… Kaut vai fakts, ka Oslo ir Eiropas nelegālo narkotiku galvaspilsēta. Ak jā, šim bija jābūt iedvesmojošam stāstam! Tātad – Viens no galvenajiem Erasmus skaistumiem tas, ka būtībā saņem ceļošanas stipendiju. Šobrīd nedaudz skumstu, ka ceļoju samērā maz, jo izvēlējos studēt dārgākajā Eiropas valstī. Tomēr vismaz reizi saņēmos un ar otru Latvijas studenti un citām Erasmus draudzenēm meitenēm devos uz Islandi. Ja Norvēģija ir skaista tad Islande bija pilnīgs kosmoss. Kalni, geizeri, vulkāniskā augsne, ļoti daudz mazu zirgu, ļoti daudz lielu ūdenskritumu un nebeidzams vējš. Akmens Islandes dārziņā – Reikjavīkas arhitektūra gan ir bēdīgākais, ko esmu Eiropā redzējusi. Bet to kompensēja piemīlīgu, hipsterīgu kafejnīcu pārbagātība. Un skaistie skandināvu cilvēki. Viss, ko esmu izstāstījusi līdz šim, tikai apstiprina valdošo viedokli, ka Erasmus studenti neko prātīgu nedara. Tā gan gluži nav. Izvēloties augstskolu, zināju, ka gribēšu arī iegūt akadēmiskā ziņā. Tas man izdevās, jo atšķirībā no lielas daļas Erasmusiešu man tiešām bija jāstudē. Vismaz pirms eksāmeniem. Atšķirībā no LU daudz vairāk laika veltīju patstāvīgam darbam. Tomēr to nevaru pat salīdzināt ar vietējo studentu cītību, ko parādīja nepārtraukti piepildītās bibliotēkas. Ne velti, jo uz jurisprudences studiju vietām ir otrs lielākais konkurss pēc medicīnas studijām. Ko es ieguvu praktiskā ziņā? Neapgalvošu, ka bez apmaiņas studijām nevar būt veiksmīgs jurists Latvijā. Tomēr mana pieredze liecina, ka ārvalstīs apgūtas zināšanas var būt izškiroši nozīmīgas darba intervijā. Ja es nebūtu Bergenā studējusi konkurences tiesības, man nebūtu bijusi iespēja atbildēt uz jautājumu, kā es tās paguvu apgūt jau bakalaura līmenī. Turklāt studiju semestris svešā vidē ļauj raudzīties pāri ikdienas problēmām un iedrošina uzdrīkstēties uzstādīt augstus mērķus. Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma: kāpēc doties ERASMUS? Ne jau tādēļ, lai būtu citur. Nevis vieta ir nozīmīga, bet gan pārmaiņas. Visu ieraugot pirmoreiz vai arī pēc ilgāka pārtraukuma, to novērtē daudz vairāk. Tādēļ ir derīgi aizbraukt. Un atgriezties.