Juridiskās fakultātes studenti līdzvērtīgi sāncenši Eiropas un Amerikas universitāšu studentiem

Šā gada kāzusa pamattēmas bija brīva personu kustība, pakalpojumu brīva aprite un efektīva piekļuve justīcijai. Viendzimuma pāris, kas ir laulājies vienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un adoptējis bērnu, dodas uz citu ES dalībvalsti, kur viens no laulātajiem ir nodarbināts. Bērns, kuru otrs laulātais, kas nav ES pilsonis, ir adoptējis, jau kopš bērnības cieš no Dauna sindroma un citām nopietnām veselības problēmām. Bērns ārstējas valsts slimnīcā un izveido ciešas attiecības ar ārstējošo ārsti, kura pārceļas uz citu dalībvalsti un uzsāk darbu privātā klīnikā. Saasinoties slimībai, bērns dodas ārstēties uz šo privāto klīniku, kur ir spiests uzturēties vairāk nekā gadu. Ārstēšanās laikā bērnu pavada adoptētājs. Pēc izrakstīšanās no klīnikas adoptētājs vēršas valsts iestādē, lai iegūtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Pieteikums tiek noraidīts, pamatojot atteikumu ar to, ka adoptētājs nav izpildījis laika kritēriju jeb nav uzturējies dalībvalstī tik ilgu laika periodu, kāds nepieciešams pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai, kā arī ir pārsniedzis atļauto prombūtnes laiku un neatbilst gadījumiem, kad atļautā prombūtne ir līdz 12 mēnešiem. Turklāt adoptētājs nevar iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju kā ģimenes loceklis, jo šīs dalībvalsts Civilkodekss, ņemot vērā valstī valdošo spēcīgo katoļu ticības ietekmi, nepieļauj viendzimuma personu laulības un adopciju. Visas bērna ārstēšanās izmaksas sedza bioloģiskā vecāka privātā apdrošināšanas polise. Kad beidzās apdrošināšanas polises derīguma termiņš, vecāki vēršas pie valsts veselības aizsardzības ministra ar lūgumu atlīdzināt turpmākās ārstēšanās izmaksas dalībvalstī, kurā atrodas ārstes privātā klīnika. Valsts veselības aizsardzības ministrs atsaka ārstēšanās izmaksu atlīdzināšanu citā ES dalībvalstī, pamatojot atteikumu ar to, ka privātajai klīnikai nav atbilstoša kvalitātes sertifikāta, kā arī ārstēšanās izmaksas šajā klīnikā desmitkārt pārsniedz ārstēšanās izmaksas par tādu pašu veselības aprūpi izcelsmes valsts slimnīcā. Vecāki pārsūdz šo lēmumu tiesā.

Intensīvs darbs, kas vainagojās ar rezultātu

Ceļš līdz nokļūšanai reģionālajā finālā komandai bija visai saspringts. Komanda savu darbu sāka jau aizvadītā gada oktobra beigās, kad viena mēneša laikā tika sagatavots rakstveida dokuments ar prasītāja un atbildētāja pozīciju izklāstu. Komanda tikās vairākas reizes nedēļā, lai apspriestu paveikto un noteiktu tos jautājumus, kuri vēl jāuzlabo. Pēdējā nedēļā pirms dokumenta nodošanas komandas darbs bija īpaši intensīvs, kad tika noformēta rakstiskās daļas gala versija. Tās sagatavošanai komanda veltīja ne vien darba dienu brīvo laiku, bet arī brīvdienas, lekcijas un arī miega stundas. Intensīvais darbs vainagojās ar panākumiem, kad šā gada 22. janvārī komanda saņēma ziņu par iekļūšanu to 48 labāko universitāšu starpā, kuras turpina sacensību nākamajā kārtā. Turklāt komanda saņēma ziņas, ka tā ir iekļuvusi jau pirmajā no četriem ceturtdaļfināliem, kur kopā ar 11 citām universitātēm sacentās par iekļūšanu pusfinālā. Ņemot vērā, ka pirmais reģionālais fināls notika jau 6. februārī, komandai bija tikai divas (!!!) nedēļas, lai sagatavotos mutiskajai daļai. Komanda ļoti operatīvi mobilizēja visu brīvo laiku, tiekoties gandrīz katru dienu, tajā skaitā brīvdienās, lai maksimāli augstā līmenī ierobežotā laika ietvaros sagatavotos ceturtdaļfinālam. Tikšanās laikā komanda gan pilnveidoja savas prezentācijas, gan uzlaboja savas runas un argumentu pasniegšanas prasmes. Arī ceļš uz ceturtdaļfināla norises vietu prasīja izturību, jo Latvijas komanda bija viena no tām, kura mēroja vistālāko ceļu līdz Bragai Portugālē.

Visas komandas un atbalstītāju kopīgs sasniegums

Tiesu izspēlēs Latvijas komanda sacentās ar tādām universitātēm kā Māstrihtas, Heidelbergas, Bostonas, Ženēvas, Turīnas, Upsalas u.c., parādot labu sniegumu, par ko saņēma atzinību ne vien no citu universitāšu pārstāvju, bet arī treneru un tiesnešu puses, tādējādi vēlreiz pierādot, ka arī Latvijas komanda atrodas salīdzināmā līmenī ar Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu universitāšu spēcīgākajām komandām. Latvijas komanda parādīja spēju gan vienlīdz labi prezentēt savus juridiskos argumentus angļu un franču valodā, gan neapjukt tiesnešu āķīgo jautājumu krustugunīs un lieliski aizstāvēja savu pozīciju. Tāpat Latvijas komanda saņēma daudz labu vārdu arī ar kāzusu nesaistītos jautājumos. Kā atzina citu valstu dalībnieki, Latvijas komanda tiem simpatizējusi arī ar draudzīgumu ne tikai savā starpā, bet arī saskarsmē ar citām komandām, kā arī ar lielo aktivitāti ārpus tiesu izspēles telpām. Katrai komandai bija jāpiedalās trīs kārtās. Izspēles dienas pirmajās sacensībās pārliecinoši startēja I. Vaļko, kura izklāstīja Eiropas Komisijas viedokli par kāzusā uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, sacīto pamatojot ar padziļinātu atbilstošo tiesību normu izpēti no Eiropas Savienības skatpunkta. Par studentes snieguma kvalitāti atsauksmes nebija ilgi jāgaida, jo uzreiz pēc šīs izspēles beigām Heidelbergas Universitātes treneris steidzās spiest roku un uzteikt, ka Latvijas komanda esot pamanījusi tādu aspektu, par kādu viņi nebija iedomājušies. Pēc I. Vaļko uzteicamā snieguma bija kārta uzstāties L. Lazdiņai, izklāstot atbildētāja viedokli un aizstāvot dalībvalsts intereses. Lai komanda iegūtu lielāku punktu skaitu, L. Lazdiņa savu prezentāciju un atbildes uz jautājumiem sniedza gan franču, gan angļu valodā. Tā kā jau pirmajā izspēlē Latvijas komanda uzrādīja pārliecinošu sniegumu, L. Lazdiņai bija jāsaskaras ar ļoti āķīgiem un sarežģītiem jautājumiem, par kuriem galvu nāktos palauzīt pat pieredzējušiem Eiropas Savienības tiesību ekspertiem. Lai gan jautājumi uz brīdi samulsināja, L. Lazdiņa ātri vien atguvās un godam aizstāvēja savu pozīciju. Kā pēdējais īsi pirms rezultātu paziņošanas uzstājās D. Freimanis, sniedzot spēcīgu argumentāciju kā prasītājs. Lielāko daļu no viņa prezentācijas laika aizņēma tiesnešu jautājumi, uz kuriem D. Freimanis ļoti izmanīgi spēja atbildēt. Pēc atbilžu sniegšanas uz tiesnešu jautājumiem bija atlicis vien tik daudz laika, lai divos teikumos sniegtu skaidrojumu par efektivitātes un ekvivalences principu saistību ar kāzusu. Ar minēto uzdevumu D. Freimanis lieliski tika galā, kā arī sniedza neapgāžamus argumentus replikā uz atbildētāja teikto. Tādējādi D. Freimanis godam noslēdza Latvijas komandas sniegumu un vēlāk no tiesnešiem saņēma atzinību par lieliskajām oratora spējām. Komandas neatsverama sastāvdaļa bija arī L. Rudzīte, kura asistēja un palīdzēja sagatavot runas, kā arī parādīja savas lomas būtisko nozīmi tieši uzstāšanos laikā. Viņa uzstājās kopā ar runātājiem, pierakstot svarīgākos pretinieka argumentus un palīdzot sniegt atbildes uz jautājumiem, kā arī atrast precīzākos argumentus replikai. L. Rudzīte tik labi orientējās kāzusa tēmā, ka arī bez iepriekšējas pieredzes franču valodā spēja palīdzēt pat jautājumos, kuri tika uzdoti šajā svešvalodā. Komandas dalībnieki izsaka lielu pateicību komandas trenerei asoc.prof. dr.iur. K. Dupatei par ieguldīto nenovērtējamo darbu komandas sagatavošanā, atvēlēto laiku, pacietību, izturību, vērtīgajiem padomiem un zināšanu pilnveidi par Eiropas Savienības tiesību jautājumiem. Komanda izsaka lielu paldies arī Latvijas Kultūras akadēmijas docentei Rutai Vītiņai, kura palīdzēja pilnveidot runas mākslas un prezentācijas prasmes, kā arī sniedza vērtīgus padomus, kas palīdzēja Latvijas komandai prezentēt savus argumentus un vienlīdz labā līmenī sacensties ar citu universitāšu komandām. Tāpat komanda ir ļoti pateicīga Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par nodrošināto iespēju piedalīties šāda līmeņa sacensībās; sniegto finansiālo atbalstu, bez kura komandai nebūtu iespēja pārstāvēt Latviju starptautiskajā tiesu izspēlē; iespēju gatavoties tiesu izspēlei ne vien darba dienās, vēlu vakaros, bet arī brīvdienās; pasniedzējiem par sniegtajām zināšanām Eiropas Savienības tiesībās, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes darbiniekiem par sniegto palīdzību gatavošanās procesā. Komanda izsaka pateicību arī iepriekšējo gadu Eiropas Savienības tiesību tiesu izspēļu dalībniekiem, kuri sniedza atbalstu un vērtīgus padomus, kā veiksmīgāk pārstāvēt Latviju šajā tiesu izspēlē. Komanda pateicas arī citiem Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem, kas palīdzēja komandai gatavošanās procesā. Eiropas Savienības tiesību tiesu izspēle komandai sniedza ne vien akadēmiskās zināšanas, pārliecību par Latvijas studentu spēju sacenties ar citu universitāšu studentiem vienlīdz augstā līmenī, bet arī nenovērtējamu dzīves pieredzi, kas visiem palīdzēs turpmākajā profesionālajā darbībā. Komanda vēl veiksmi, izturību un neatlaidību arī nākamā gada Eiropas Savienības tiesību tiesu izspēles dalībniekiem un viennozīmīgi iesaka studentiem izmantot iespēju piedalīties šāda līmeņa sacensībās un pārbaudīt savus spēkus starptautiskā līmenī.