Foto: Boriss Koļesņikovs

Decembra sākumā – starp Latvijas valsts svētkiem un gada nogales svinībām – žurnāls "Jurista Vārds" jau tradicionāli rīkoja pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākumu. Šis bija jau septītais ikgadējais "Jurista Vārda" konkurss, un no iepriekšējām reizēm to atšķīra vairāki jauninājumi, kas padarīja konkursu intriģējošāku un zinātniski spraigāku. Par ikkatras sekcijas, kā arī kopvērtējuma labākajiem atzīti Juridiskās fakultātes studentu izstrādātie darbi.

Šogad darbus bija iesūtījuši arī vairāki studenti, kas konkursā piedalījušies jau iepriekšējos gados. Atkārtota vēlme nodot savus darbus ekspertu vērtējumam liecina par šāda pasākuma nepieciešamību - studentiem arī ārpus studijām vajadzīgi zinātniski izaicinājumi. Pagājušā gadā konkursā piedalījās 22, bet šogad jau 30 dalībnieki, turklāt, ja iepriekšējā reizē no 22 dalībniekiem 20 bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pārstāvji, tad šogad pārstāvēto mācību iestāžu skaits bija ievērojami lielāks. Konkursā piedalījās ne tikai Latvijas Universitātes, bet arī Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes, Biznesa augstskolas "Turība", Latvijas Biznesa koledžas un Baltijas Starptautiskās akadēmijas pārstāvji. Konkursam varēja iesniegt gan speciāli rakstītus, gan arī studiju procesā tapušus pētījumus. Darbi tika sadalīti un vērtēti sešās sekcijās: valststiesības, krimināltiesības, starptautiskās tiesības, Eiropas Savienības tiesības, civiltiesības, tiesību teorija un vēsture. Tradicionāli lielākais darbu skaits tika iesniegts starptautisko tiesību sekcijā. Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku darbu novērtēšanu, katras sekcijas darbus pēc konkrētiem kritērijiem vērtēja trīs attiecīgās jomas speciālisti. Konkursa žūrijā piedalījās Rīgas Juridiskās augstskolas lektore un PhD cand. (Amsterdamas Universitāte) Ieva Miļūna, zvērinātu advokātu biroja "Magnusson" partneres, zvērinātas advokātes Debora Pāvila un Jūlija Jerņeva, tiesībsargs Juris Jansons, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks, LU Juridiskās fakultātes lektors un doktorants Edvīns Danovskis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un LU Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts Dr.iur. Andrejs Judins, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, zvērinātu advokātu biroja "Lawin" zvērināts advokāts Māris Brizgo, žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktore Ilze Dubava, Eiropas Centrālās bankas juriste LLM EULaw Kristīne Drēviņa, zvērinātu advokātu biroja "Adversus" zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, LU Juridiskās fakultātes doktorants Martins Osis, zvērināts advokāts un LU Juridiskās fakultātes asoc.prof. Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds" zvērināta advokāte Dr.iur. Ginta Sniedzīte, Notariāta institūta direktors, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks, žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktors un LU Juridiskās fakultātes doktorants Gatis Litvins, kā arī LU Juridiskās fakultātes doktorants Māris Onževs. Pamatojoties uz konkursa žūrijas vērtējumu, katrā sekcijā atsevišķi tika noteikti uzvarētāji, kā arī tika piešķirtas veicināšanas balvas. Darbi tika vērtēti arī kopumā - salīdzinot visus darbus, tika noteikts pētījums, kas ieguva pirmo vietu. Par uzvarētāju valststiesību sekcijā tika atzīts K. Tomsons ar darbu "Iepriekš doti norādījumi par medicīnisko aprūpi cilvēka pamattiesību skatījumā", kuru konkursam rekomendēja un kura zinātniskā vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska. Speciālo balvu K. Tomsonam pasniedza zvērinātu advokātu birojs "Borenius". Starptautiskajās tiesībās visaugstāko žūrijas novērtējumu saņēma K. Bušs par darbu "Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. Artūrs Kučs. Speciālo balvu K. Bušam pasniedza zvērinātu advokātu birojs "Magnusson". Veicināšanas balvu šajā nozarē saņēma R. Vīķis par darbu "Saprātīgas personas institūts starptautiskajās tirdzniecības tiesībās". Darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes docente Dr.iur. Inga Kačevska. Civiltiesību sekcijā par uzvarētāju tika atzīta O. Mote ar darbu "Nepilngadīgo autoru tiesības: īpatnības, problemātika un aktualitātes". Šo darbu konkursam rekomendēja Dr.iur. Kristīne Jarinovska, bet darba vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Jānis Rozenfelds. Speciālo balvu O. Motei pasniedza Latvijas Zvērinātu notāru padome. Krimināltiesībās visvairāk punktu saņēma L. Bočs par darbu "Problēmas un iespējamie risinājumi kriminālatbildības piemērošanai par bordeļu izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu". Viņa darba zinātniskā vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja. Speciālo balvu L. Bočam pasniedza zvērinātu advokātu birojs "Rode un partneri". Veicināšanas balvu šajā nozarē saņēma V. Puriņa par darbu "Samērīguma princips krimināltiesībās un kriminālprocesā".Darbu konkursam rekomendēja LU Juridiskās fakultātes profesore Dr.iur. Ārija Meikališa, bet darba vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes docente Dr.iur. Elita Nīmande. Par uzvarētāju Eiropas Savienības tiesību sekcijā tika atzīta K. Markus ar darbu "Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai tiesiskās sekas", kuru konkursam rekomendēja LU Juridiskās fakultātes lektors Arnis Buka, bet darba vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. A. Kučs. Speciālo balvu pasniedza zvērinātu advokātu birojs "Lawin". Tiesību teorijas un vēstures sekcijā par labāko tika atzīts M. Pētersona darbs "Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi kā juridiskās argumentācijas līdzeklis". Darbu konkursam rekomendēja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps, bet darba vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes asoc.prof. Dr.iur. Jānis Neimanis. Speciālo balvu M. Pētersonam pasniedza zvērinātu advokātu birojs "Eversheds". Konkursa kopvērtējumā pirmo vietu šogad ieguva Latvijas Universitātes students K. Bušs. Savā darbā "Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai" uzvarētājs starp citu norāda, kaut arī ASV Augstākā tiesa savā praksē ir noteikusi, ka Pirmajā Labojumā garantētās tiesības nebauda absolūtu aizsardzību, no tiesu prakses atziņām izriet, ka izteiksmes brīvībai ASV tiek paredzēta augstāka juridiskā aizsardzība nekā pārējām pamattiesībām, kas brīžiem nonāk pretrunā ar juridisko loģiku un citu pamattiesību būtību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse atklāj, ka nepieciešamība aizsargāt privāto dzīvi ir saistāma ar interneta attīstību, kas pēdējā desmitgadē ir apsteidzis drukāto presi un televīziju, kļūstot par efektīvāko un visvairāk izmantoto saziņas līdzekli. Kaut arī internets pilda nozīmīgu sabiedrības "sargsuņa" lomu un tam ir laikmetīga ietekme uz ideju paušanu, informācijas publicēšana par citu personu elektroniskā vidē var tikt saistīta ar tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Secināms, ka internetā izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem ir zemāka tiesiskā aizsardzība un šāda runa var kalpot izteiksmes brīvības ierobežošanai. Katras sekcijas laureāti balvās saņēma žurnāla "Jurista Vārds" abonementus un VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotās grāmatas. Pārējie konkursa dalībnieki saņēma pateicības balvas par piedalīšanos konkursā. Turklāt noslēguma pasākumā dalībnieki baudīja klātesošo atzinību, laba vēlējumus un pozitīvas emocijas. Konkursa uzvarētāju darbi saīsinātā veidā tiks publicēti žurnālā "Jurista Vārds".

Share